Arhitektūra starpkaru periodā

Novatorisks stāstījums par to, kas sens, bet reizē arī jauns

Atklāj arhitektūru starpkaru periodā

1918.-1929. g.

Ēka

Kęstučio ielā 3, Telšu rajons

1918

Trīsstāvīgā sarkanu ķieģeļu ēka tajā laikā, visticamāk, ļoti izcēlās – arī šodien no abām pusēm pie tās sāniem glaužas daudz pieticīgākas koka mājiņas. Agrāk te darbojās kinoteātris “Džiugas”, bet 2016. gadā tika atklāts Viļņas Mākslas akadēmijas Telšu Kultūras mantojuma pētījumu un konservācijas centrs.

Uzzināt vairāk

Žemaites skola

Šviesos ielā 15, Telšu rajons

1918

Lietuviešu literatūras klasiķes vārds ģimnāzijai piešķirts 1945. gadā, svinot viņas simto gadadienu. Okupācijas laikā šeit pastiprināti mācīja lietuviešu valodu. Ģimnāzija var lepoties ar iespaidīgu skolēnu sarakstu, kurā ir tādi vārdi kā Vītauts Mačernis (Vytautas Mačernis), Alma Adamkiene (Alma Adamkienė), Alfreds Bumblausks (Alfredas Bumblauskas) un daudzi citi.

Uzzināt vairāk

Antana Monča māja-muzejs

S. Daukanto ielā 16 / Kęstučio ielā 17, Palanga

1921

Arhitekts Petrs Lape (Petras Lapė) fasādei izvēlējās spilgti zilu krāsu: “Manuprāt, koku vajag krāsot intensīvā krāsā. Kāpēc koks jāpārveido līdzīgs apmetumam? Šīs zemes iedzīvotāji ēkas krāsoja pašu izgatavotām krāsām, jo tikai tādas izturēja piejūras klimatu,” – žurnālistiem ir teicis P. Lape.

Uzzināt vairāk

Vītauta Dižā Kara muzejs un M. K. Čurļoņa Nacionālais mākslas muzejs

K. Donelaičio ielā 64, Kauņa

1921

Nacionālā M. K. Čurļoņa muzeja stūrakmens tika iesvētīts 1930. gadā, pieminot Vītauta Dižā nāves 500. gadadienu, bet ēkas pamatos tika iebērta zeme no Ģedimina kalna un vietām, kurās notika Neatkarības cīņas.

Uzzināt vairāk

Kauņas Tehnoloģiju universitātes centrālā ēka

K. Donelaičio ielā 73 / Vienības laukumā, Kauņa

1924

Šai ēkai raksturīgas klasiskā stila formas, kā arī vadošo banku arhitektūras tendenču iezīmes. “Dārgu iekārtu, visādu ģipša rotājumu un ornamentu, kas, lai arī izgrezno iekštelpas, taču vienmēr palīdz arī krāties putekļiem, tikko uzbūvētajā Zemes bankas ēkā nav,” – 1935. gadā rakstīja “Lietuvos aidas”.

Uzzināt vairāk

Dzeltenā minerālūdens avotlapene

B. Sruogos ielā 3, Birštona

1928

Buvete franču valodā nozīmē “ēku uz minerālūdens avota”. Kūrorta īpašnieks Ignots Kvinta avotu nosauca savas meitas vārdā – par Viktoriju. Vēlāk mācītājs un rakstnieks Jozs Tums-Vaižgants piedāvāja avotu nosaukt Vītauta vārdā, un mūsdienās tas ir kļuvis par vienu populārākajiem minerālūdeņiem Lietuvā.

Uzzināt vairāk

Bij. gleznotāja Antana Žmuidzinaviča māja

V. Putvinskio ielā 64, Kauņa

1928

Šajā namā mākslinieks sāka kolekcionēt velnu kolekciju, kurai aizsākumu deva mācītājs Vaižgants, savam draugam uzdāvinot velniņu. Pēc A. Žmuidzinaviča nāves 1966. gadā šeit tika atklāts viņa darbu un kolekcijas muzejs. Drīz pēc tam apmeklētāji tika aicināti arī uz memoriālo dzīvokli un mākslinieka darbnīcu.

Uzzināt vairāk

Kauņas Valsts filharmonija

E. Ožeškienės ielā 12, Kauņa

1929

Divdesmit pirmajā okupācijas gad ēka dzīvoja visdažādākās dzīves: te darbojās LTSR ūdensceļu ministrijas departaments, projektēšanas institūts, pat leļļu teātris. Filharmonija šeit pārcelta 1961. gadā, bet 2004. gadā ēku rekonstruēja un vairāk mūzikas vajadzībām pielāgoja mantojuma arhitekte Rīmante Gudiene (Rymantė Gudienė).

Uzzināt vairāk

Lietuvas banka

Maironio ielā 25, Kauņa

1929

Interesanti, ka bankā bijuši arī iemītnieki – kompleksā bija ierīkoti dzīvokļi, garāžas, mazgātavas kalpotājām. Greznā 8 istabu dzīvoklī bija iekārtojies ministru prezidents Augustīns Voldemārs un viņa ģimene – viņi izmantoja bibliotēku, pieņemšanas telpas ar balkoniņu, atsevišķu ieeju ēkā un liftu.

Uzzināt vairāk

1930.-1932. g.

Rādīt objektus

1930.-1932. g.

Bīskapu pils

Katedros a. 5, Telšu rajons

1930

“Nams ir ļoti plašs, ērts, ļoti skaists, aprīkots ar visām modernajām iekārtām. Turklāt uzbūvēts pašā skaistākajā Telšu pilsētas vietā,” – 1930. gada 19. augustā „Lietuvos aidas“ numurā rakstīja korespondents.

Uzzināt vairāk

Birštonas tūrisma un informācijas centra ēka

B. Sruogos ielā 4, Birštona

1930

Tajā laikā koka arhitektūra netika uzskatīta par piemērotu pirmajām Lietuvas pilsētām, tomēr, iespējams, ka tieši šī iemesla dēļ kūrortam šāds risinājums pat ļoti piestāvēja. Daži varas pārstāvji šeit arī dzīvoja – ēkā bija ierīkoti vairāki dienesta dzīvokļi. Te starpkaru periodā darbojās arī pasts un ambulance.

Uzzināt vairāk

Dzīvojamā māja

Laisvės al. 8, Pluņģes rajons

1931

Pluņģē tika nolemts uzcelt Brīvības pieminekli. Pirms paša darbu nobeiguma sabiedrība izteica neapmierinātību, ka simbols – eņģelis – tiek attēlots ar kailu krūti. Savukārt inteliģenti nepiekrita celt statuju ar kristīgu simboliku. Tā pēc pāris gadiem apdrupusī skulptūra demontēta, tās turpmākais liktenis nav zināms.

Uzzināt vairāk

Kūrmāja

B. Sruogos ielā 2, Birštona

1931

Kūrmāja vāciski kurhaus nozīmē “kūrorta māja” jeb “salons”. Dokumentos fiksēts, ka šī ēka tika pamatīgi nolaista. Pēc atjaunošanas svētku dienās Kūrmājā spēlējis orķestris. 1931. g. salons tika nojaukts, tā vietā uzcēla jauno Kūrmāju. Arī šodien šeit darbojas restorāns, koncertzāle, notiek izstādes.

Uzzināt vairāk

Kauņas mākslinieku nams

V. Putvinskio ielā 56, Kauņa

1931

Vatikāna pārstāvji šajā ēkā tā arī neapmetās. Kopš 1932. gada šeit darbojās bērnu slimnīca, vēlāk – tuberkulozes dispansers, bērnudārzs. Drīz savu piecdesmitgadi svinēs šeit iekārtojies Kauņas mākslinieku nams, kas uz dažādiem kultūras un mākslas pasākumiem aicina gandrīz vai katru dienu.

Uzzināt vairāk

Zaļā kalna funikulieris

Aušros ielā 6, Kauņa

1931

Funikuliera popularitāte bija apbrīnojama. Šis citāts, atrasts 1931. gada novembrī izdotajā laikraksta “Lietuvos aidas” numurā, to lieliski ilustrē: “Un, kad funikulieris sabojājas, daudzi cilvēki aizmirsuši vai nezinādami atnāk pie funikuliera un pēc tam pa funikuliera ceļu rāpjas kalnā vai laižas lejā no kalna.”

Uzzināt vairāk

Policijas ēka

Vytauto ielā 1 un Vytauto ielā 3, Pluņģes rajons

1932

Šobrīd Vītauta ielas sākumā esošais mūra divstāvu stūra nams, kas izceļas modernām formām, ir uzbūvēts jau pēc ugunsgrēka, kas nodarīja lielus zaudējumus pilsētā. Zināms, ka blakus jaunajai viesnīcai tika ierīkota degvielas uzpildes stacija ar pazemes rezervuāru.

Uzzināt vairāk

Pluņģes dzelzceļa stacija un Pluņģes dzelzceļnieku nams

Stoties ielā 44, Pluņģes rajons

1932

Pluņģei tas bija liels notikums – pilsētā dzīvoja daudz tirgotāju, kuriem dzelzceļa līnija nozīmēja straujāku eksportu un importu. Dzelzceļa līnija palīdzēja pilsētai augt un attīstīties. Līnijas atklāšanas dienā uz Pluņģi ar vilcienu atbrauca Lietuvas prezidents Antans Smetona.

Uzzināt vairāk

Centrālais pasts

Vaižganto ielā 30, Kauņa

1932

Interesanti, ka gandrīz 100 gadu laikā nav mainījusies ēkas funkcija. Kauņas centrālais pasts – viens no pilsētniekiem svarīgākajiem un dārgākajiem objektiem. 2015. gadā ar Eiropas Komisijas lēmumu Eiropas mantojuma zīmes sarakstā iekļauti 44 Kauņas starpkaru modernisma arhitektūras objekti, tostarp arī Kauņas centrālais pasts.

Uzzināt vairāk

Bij. Piena centra sabiedrības ēka

Laisvės al. 55 / S. Daukanto ielā 18, Kauņa

1932

Pirmajā stāvā darbojās piena bārs, veikals, bufete, moderna frizētava, kas piederēja Jozam Muralim. Šeit mēdza iegriezties valsts nozīmīgāko personu sievas. Ēkas augšējos stāvos, no kurienes pavērās iespaidīgs skats, bija ierīkoti dzīvokļi. Tajos dzīvot, tāpat kā apmeklēt Muraļa frizētavu ne visi varēja atļauties.

Uzzināt vairāk

1933.-1935. g.

Rādīt objektus

1933.-1935. g.

Birštonas muzejs

Vytauto ielā 9, Birštona

1933

Kāds kūrortā strādājošs mežsargs nolēma pie algas papildus nopelnīt, izīrējot istabas atpūtniekiem, tā arī radās šī koka villa. Šeit līdz okupācijai mēdza apmesties uz Birštonu spēkus atgūt sabraukušie skolotāji. Privātā villa vēlāk kļuva par valsts atpūtas namu “Ramunė” (tulkojumā – Margrietiņa). Savukārt kopš 1967. gada te iekārtojās arī Birštonas muzejs.

Uzzināt vairāk

Tulpes sanatorijas dūņu un ūdens dziedniecības iestādes ēka

Birutės ielā 31, Birštona

1933

“Bet Birštonas dziedniecības iestādes minerālās, ogļskābās gāzes un dubļu peldes neaptur nekāds lietus. To, kas vēlas tās izmantot, kļūst arvien vairāk,” – fragments no laikraksta „Lietuvos aidas” 1935. g. augusta numura.

Uzzināt vairāk

Bij. Antana Ģīļa slimnīcas ēka

V. Putvinskio ielā 62, Kauņa

1933

Šī slimnīca ir unikāla Putvinska ielas namu kompleksa daļa. Padomju okupācijas laikā šeit darbojās dziedniecības iestāde, pēc neatkarības atgūšanas – poliklīnika. Saglabājušās daudzas interjera detaļas, kuras kļuva spilgtākas pēc ēkas restraurācijas. Līdz šim darbojas arī starpkaru laikposmā ierīkotais šveiciešu firmas “Schindler” lifts.

Uzzināt vairāk

Bij. „Pažanga” sabiedrības ēka

Laisvės al. 53, Kauņa

1934

Ēkā bija iekārtojusies Lietuvas tautininku savienības vadība, žurnāla “Jaunoji karta” un laikraksta “Lietuvos aidas” redakcijas. Piektajā stāvā darbojās restorāns, uz jumta bija iekārtota terase, pirmajā stāvā – “Paramas” biedrības galantērijas preču veikals. Pat pagrabā trokšņoja ļaudis – šeit atradās sanāksmju zāle.

Uzzināt vairāk

Lietuvas virsnieku rāmaves villa

Birutės al. 46, Palanga

1935

Koka vasarnīcu Palangā iegādājās Lietuvas virsnieku klubs. Nākamā gada pavasarī vasarnīcu izremontēja, ierīkoja 20 atpūtas istabas, kurās vienlaicīgi varēja atpūsties 50 personas. Kad ēku izgreznoja izkārtne “Villa Ramove”, tā paša gada vasarā vasarnīca jau bija pārpilna.

Uzzināt vairāk

Kauņas Tehnoloģiju universitātes Ķīmijas tehnoloģijas fakultāte

Radvilėnų pl. 19, Kauņa

1935

Laboratorijas būvniecību vadīja militārpersona – ēkai bija jābūt maksimāli aizsargātai pret negadījumiem. Pulkvedis, inženieris, ķīmijas zinātņu doktors Jozs Vēbra (Juozas Vėbra) idejas ēkas celtniecībai smēlās, apmeklējot modernākās laboratorijas Vācijā, Beļģijā, Francijā, Šveicē un Spānijā.

Uzzināt vairāk

1936.-1940. g.

Rādīt objektus

1936.-1940. g.

Amatniecības skola

Muziejaus ielā 29, Telšu rajons

1936

Daži atjautīgi savienoti korpusi, balto fasādi papildinoši un ar jumtu saskaņotie sarkanu ķieģeļu iemūrējumi starp logiem. Telšu amatu skolu uzskata par Viļņas Mākslas akadēmijas Telšu fakultātes priekšgājēju Starp citu, 1939. gadā šeit izgatavotās mēbeles aizceļoja uz ASV un Ņujorkā izstādē ieguva zelta medaļu.

Uzzināt vairāk

Telšu pilsētas teātris

Respublikos ielā 18, Telšu rajons

1936

Pirmajā stāvā darbojās teātra kase, garderobe, bufete. Pa atsevišķu ieeju no Prezidenta A. Smetonas ielas bija iespējams piekļūt šeit atvērtajiem veikaliem. Otrajā un trešajā stāvā bija ierīkota zāle izrādēm un citiem pasākumiem, tā varēja sapulcināt 260 Telšu iedzīvotāju un pilsētas viesu.

Uzzināt vairāk

Villa „Vaidilute”

J. Basanavičiaus ielā 21, Palanga

1936

“Svarīgākajā Palangas tūristu ceļā – J. Basanaviča ielā – starp bāriem, kuros skan krievu mūzika, stāv dīvaina māja. Tas ir Trimdas un rezistences muzejs, kas kūrorta centrā atgādina laiviņu, nejauši nonākušu ātrgaitas kuteru ceļā,” – tā 2015. gadā rakstīja žurnālists Dovīds Pancerovs (Dovydas Pancerovas).

Uzzināt vairāk

Lietuvas armijas Kauņas garnizona virsnieku rāmave

A. Mickevičiaus ielā 19, Kauņa

1937

Greznajā, taču bez pompozitātes iekārtotajā ēkas pirmajā stāvā – restorāns, kurā Jauno gadu sagaidīja arī prezidents Antans Smetona. Otrais stāvs – reprezentatīvs, šeit atrodas iespaidīgas zāles, kuru interjerā “art deco” risinājumi saskan ar tautisko stilu un viduslaiku elpu.

Uzzināt vairāk

Tirdzniecības, rūpniecības un amatu kamera

K. Donelaičio ielā 8, Kauņa

1938

Ēkai izdzīvot palīdzēja fakts, ka pēc kara šeit tika ierīkota bibliotēka, kuras darbinieki bija ļoti rūpīgi pret vidi. Šeit arī šodien darbojas Kauņas apriņķa publiskās bibliotēkas Seno un reto izdevumu nodaļa, kuras darbinieki pastāvīgi rīko tematiskās izstādes par Kauņas vēsturi.

Uzzināt vairāk

Bij. Mežniecības ēka

Laisvės al. 19, Pluņģes rajons

1939

Pieminot Vītauta Dižā nāves 500. gadadienu, blakus virsmežniecībai iestādīts Lietuvas Dižā kunigaiša Vītauta ozols. Uzskata, ka pirmajos pēckara gados ēkā saimniekoja kara komandantūra un pagrabos turēja sagūstītus noziegušos padomju karavīrus – par to atgādina ēkas pagrabos saglabājušies uzraksti.

Uzzināt vairāk

Palangas vecā autoosta

Vytauto ielā 94 / Kretingos ielā 1, Palanga

1939

Atpūtniekiem bija vajadzīgas ērtības, tad nu nolemts, ka kūrortam nepieciešama autoosta, 1937. gadā tika nopirkts zemes gabals starp Kretingas, Vītauta ielu un veco tirgus laukumu. Neviens nejuta sentimentu pret šeit stāvējušām vecajām mājām – jaunais projekts bija sākums straujai Palangas modernizācijai.

Uzzināt vairāk

Palangas Vlada Jurguta pamatskola

Ganyklų ielā 2 / Kretingos ielā 21, Palanga

1939

Pikantākais projekta uzlabojums – lielas telpas, kas paredzētas atpūtniekiem, tūristiem un ekskursantiem. Pat līdz 200 vietām! Patiess kūrorta uzņēmības piemērs – kas gan turēs tukšas telpas vasarā, kad skolēni atpūšas?

Uzzināt vairāk

Sugiharas māja

Vaižganto ielā 30, Kauņa

1939

1940. gadā pie konsula Cvartendeika (Zwartendijk) vērsās Polijas ebreju bēgļi. Piekritis izdot viņiem vīzas uz salu Karību jūrā, viņš sazinājās ar Japānas konsulu – šādā ceļojumā bija vajadzīga arī tranzītvīza. Sugihara ebrejiem izdeva 2139 tranzītvīzas. Aprēķināts, ka viņi izglāba 6–10 tūkstošus dzīvību.

Uzzināt vairāk

Kauņas pilsētas pašvaldība

Laisvės al. 96, Kauņa

1940

Pirmais stāvs rekonstruēts pēc neatkarības atjaunošanas, kad šeit sāka darbu Kauņas pilsētas pašvaldība. Un šodien ienākt tā vien aicina virpuļdurvis, iekšpusē fotoaparātu kārdina okupācijai nepadevušies interjera elementi. Tāpat arī – art deco grafikas paraugs, unikāli iestikloti griesti Lielajā zālē.

Uzzināt vairāk

Kinoteātris „Romuva”

Laisvės al. 54, Kauņa

1940

“Un atkal viena leģenda sagruva... Bet bija šāda leģenda: Laisves alejā drīz tiks atklāts kinoteātris, līdzās – tajās pašās telpās būs arī modernākā Kauņas kafejnīca. Izrādās, ka kinoteātris ir, bet kafejnīcas nav...” – tā ironiski sākts laikraksta “Lietuvos aidas” 1940. gada 8. aprīļa numura raksts par kinoteātri “Romuva”.

Uzzināt vairāk

Kauņas Jēzus Kristus Augšāmcelšanās bazilika

Žemaičių ielā 31A, Kauņa

1940

Viena no idejām, kas atgādināja M. K. Čurļoņa gleznas, piedāvāja 86 metu augstu torni ar atklātām kāpnēm. Sabiedrībā tas raisīja daudz diskusiju. Visbeidzot būvniecība tika sākta, vispārēji piemērojot K. Reisona projektu. Vai zinājāt, ka latviešu izcelsmes arhitekts šī projekta dēļ no protestanta kļuva par katoli?

Uzzināt vairāk

Gads nav zināms

Rādīt objektus

Gads nav zināms

Villu komplekss

Maironio ielā 14 un Maironio ielā 12, Druskininki

Tālāk no centra, harmoniski vidē iekomponēts, bagātīgas augu valsts ieskauts, stāv divu villu komplekss. Viena ir itāļu romantikas garā, tajā darbojās restorāns un tika iznomātas istabas atpūtniekiem. Otra vairāk šveiciešu stilā, varat šeit ienākt – te jau vairākus gadus darbojas kafejnīca “Širdelė” (jeb Sirsniņa).

Uzzināt vairāk

Druskininku Vissvētākās Jaunavas Marijas parādīšanās baznīca

I. Fonbergo ielā 15, Druskininki

Arhīvos iespējams atrast interesantu detaļu – okupācijas laikā uz Druskininkiem tika atsūtīts mācītājs Jozs Vaičūns, kuru apciemojot mēdza iegriezties un draudzē paviesoties tādas personas kā valodnieks Jozs Balčikonis, rakstnieks Vincs Mīkolaitis-Putins.

Uzzināt vairāk

Villa „Radium”

T. Kosčiuškos ielā 9, Druskininki

Noslēpumainā villas nosaukuma izcelsme: apgalvo, ka to iedvesmoja ķīmiskais elements rādijs, kuru atklāja Druskininku avotu ūdenī. Nav diez ko romantiski? Ir vērts atcerēties, ka bija pagājuši nepilni desmit gadi kopš šī elementa atklāšanas, kas bija nosaukts pēc franču vārda “stars”.

Uzzināt vairāk

Sanatorija

Kurorto ielā 6, Druskininki

Nav saglabājušies nekādi dati par šo sanatoriju projektējušo personu. Tomēr tas ir objekts, kurā šodien ir vērts apmesties ne tikai mieru garantējošās vietas, bet arī izcilās arhitektūras dēļ. Cokolveida stāvā izvietotie vitrīnas tipa logi pirts apmeklētājiem atklāj skatu tieši uz Nemunu.

Uzzināt vairāk

Villa „Maurė”

Laisvės a. 21, Druskininki

Padomju okupācijas laikā villa bija kritiskā stāvoklī. Vēlāk to rekonstruēja, ierīkotos dzīvokļus piemēroja atpūtas pakalpojumiem. 2004. gadā to izremontēja, un šobrīd šeit atrodas viesnīca “Dalija” ar vienpadsmit apartamentiem. Interjerā ir saglabājušās autentiskas grebtas kāpņu margas.

Uzzināt vairāk

1918 g.

1921 g.

1924 g.

1928 g.

1929 g.

1930 g.

1931 g.

1932 g.

1933 g.

1934 g.

1935 g.