Starpkaru periodā Telši strauji attīstījās. 1932. gadā ierīkotā dzelzceļa līnija kļuva par vienu no Žemaitijas galvaspilsētas izaugsmes faktoriem, reizē ar rūpniecības attīstību un sabiedriskajām iniciatīvām. Straujās pilsētas attīstības mantojums no starpkaru perioda – modernās arhitektūras ēku tīkls visā Telšu rajonā. Bīskapu nams, Amatu skola, pilsētas teātris un ne tikai –, iespējams, pati svarīgākā ēka – jau 1918. gadā dibinātās bīskapa Motieja Valančus (Motiejus Valančius) vārdā nosauktās ģimnāzijas ēka. Tas bija ilgi gaidīts sasniegums kopienai un skolēniem, kuri līdz tam laikam mācījās divās tam nepiemērotās ēkās, lai gan tajās bērnus mācīja gan Vīdūns, gan Šatrijas Ragana (rakstnieces Marijas Pečkauskaites pseidonīms).