Telši
3.5 km
30 min
12 min
9 min
Mobilā lietotne
Kuršu zemēs izveidotā Telšu pilsēta minēta kopš 1450. gada. 1791. gadā pilsētai piešķirtas Magdeburgas tiesības. Tajā pašā gadā bernardīnu mūki uz pakalna uzbūvēja mūra baznīcu, kas 1926. gadā, pēc Telšu bīskapijas nodibināšanas, kļuva par katedrāli. 1793. gadā dibināta pirmā skola. 1875. gadā pilsētā atvērta ješiva, kas 1941. gadā tika pārvietota uz Klīvlendu. Gan 19. gs. beigās, gan starpkaru periodā reģiona centrs Telši, kas tika saukts par Žemaitijas galvaspilsētu, strauji attīstījās. 1932. gadā izbūvētā dzelzceļa līnija kļuva par vienu no Žemaitijas galvaspilsētas izaugsmes faktoriem, vienlaikus ar rūpniecības attīstību pēc sabiedrības iniciatīvas. Pilsētas straujās attīstības starpkaru periodā mantojums ir modernisma arhitektūras ēku tīkls.
1936. gada 4. oktobrī Telšos svinīgi tika atklātas un iesvētītas kopā trīs modernisma stila ēkas. Tās bija — Telšu bīskapijas kūrijas zāle, jaunā Motiejus Valanča vārdā nosauktā ģimnāzija un jaunā amatniecības skolas ēka, kas darbojās jau vairākus gadus un kuras direktors bija Prāgā izglītību ieguvušais Karolis Šimonis.
„Talantīgais, maz zināmais un droši vien tā arī sevi līdz galam nerealizējušais jaunais arhitekts uzbūvējis dažas atmiņā paliekošas mājas Kauņā, pēc tam pārcēlies uz Telšiem, kur radījis unikālu kubveida formas pareizticīgo baznīcu, tomēr viņa vārdu Lietuvas arhitektūras vēsturē arvien pārklāj saglabājusies savdabīga „nepiepildīta sapņa” aura,” — ar cieņu par jaunās ēkas projekta autoru Vsevolodu Kopīlovu (Vsevolodas Kopylovas) raksta arhitektūras pētniece Marija Oņiščika (Marija Oniščik). Amatniecības skolas ēka ar savu ideju nebija līdzīga pareizticīgo baznīcai, tomēr pati autore to trāpīgi nosauca par „konstruktīvisma namu”.
Daži viedi savienoti korpusi, baltu fasādi papildinoši un ar jumtu saskaņoti sarkanu ķieģeļu mūri starp logiem — varbūt šāda skolas arhitektūra tās skolēnus iedvesmojusi amatniecībā izmantot arī mākslas principus. Taču tieši Telšu amatniecības skola tiek uzskatīta par Viļņas mākslas akadēmijas Telšu fakultātes centru. Turklāt 1939. gadā šeit izgatavotās mēbeles ceļojušas uz ASV, un Ņujorkas izstādē ieguvušas zelta medaļu.
1959. gadā šeit sāka darboties Telšu Lietišķās mākslas tehnikums. Pašlaik ēka pieder Žemaitijas kolēģijas Telšu fakultātei, tajā darbojas mākslas inkubators.
Kuršu zemēs izveidotā Telšu pilsēta minēta kopš 1450. gada. 1791. gadā pilsētai piešķirtas Magdeburgas tiesības. Tajā pašā gadā bernardīnu mūki uz pakalna uzbūvēja mūra baznīcu, kas 1926. gadā, pēc Telšu bīskapijas nodibināšanas, kļuva par katedrāli. 1793. gadā dibināta pirmā skola. 1875. gadā pilsētā atvērta ješiva, kas 1941. gadā tika pārvietota uz Klīvlendu. Gan 19. gs. beigās, gan starpkaru periodā reģiona centrs Telši, kas tika saukts par Žemaitijas galvaspilsētu, strauji attīstījās. 1932. gadā izbūvētā dzelzceļa līnija kļuva par vienu no Žemaitijas galvaspilsētas izaugsmes faktoriem, vienlaikus ar rūpniecības attīstību pēc sabiedrības iniciatīvas. Pilsētas straujās attīstības starpkaru periodā mantojums ir modernisma arhitektūras ēku tīkls.
1936. gada 4. oktobrī Telšos svinīgi tika atklātas un iesvētītas kopā trīs modernisma stila ēkas. Tās bija — Telšu bīskapijas kūrijas zāle, jaunā Motiejus Valanča vārdā nosauktā ģimnāzija un jaunā amatniecības skolas ēka, kas darbojās jau vairākus gadus un kuras direktors bija Prāgā izglītību ieguvušais Karolis Šimonis.
„Talantīgais, maz zināmais un droši vien tā arī sevi līdz galam nerealizējušais jaunais arhitekts uzbūvējis dažas atmiņā paliekošas mājas Kauņā, pēc tam pārcēlies uz Telšiem, kur radījis unikālu kubveida formas pareizticīgo baznīcu, tomēr viņa vārdu Lietuvas arhitektūras vēsturē arvien pārklāj saglabājusies savdabīga „nepiepildīta sapņa” aura,” — ar cieņu par jaunās ēkas projekta autoru Vsevolodu Kopīlovu (Vsevolodas Kopylovas) raksta arhitektūras pētniece Marija Oņiščika (Marija Oniščik). Amatniecības skolas ēka ar savu ideju nebija līdzīga pareizticīgo baznīcai, tomēr pati autore to trāpīgi nosauca par „konstruktīvisma namu”.
Daži viedi savienoti korpusi, baltu fasādi papildinoši un ar jumtu saskaņoti sarkanu ķieģeļu mūri starp logiem — varbūt šāda skolas arhitektūra tās skolēnus iedvesmojusi amatniecībā izmantot arī mākslas principus. Taču tieši Telšu amatniecības skola tiek uzskatīta par Viļņas mākslas akadēmijas Telšu fakultātes centru. Turklāt 1939. gadā šeit izgatavotās mēbeles ceļojušas uz ASV, un Ņujorkas izstādē ieguvušas zelta medaļu.
1959. gadā šeit sāka darboties Telšu Lietišķās mākslas tehnikums. Pašlaik ēka pieder Žemaitijas kolēģijas Telšu fakultātei, tajā darbojas mākslas inkubators.
