ATGRIEZTIES

Antana Monča māja-muzejs

7°C
S. Daukanto ielā 16 / Kęstučio ielā 17, Palanga
Klausīties
Maršruti

Parasti memoriālie muzeji tiek iekārtoti mājās vai dzīvokļos, kur dzīvojuši ievērojami cilvēki. Antana Monča māja-muzejs ir šīs tradīcijas izņēmums. Tēlnieks, kurš Otrā pasaules kara laikā devies uz Rietumiem, uzaudzis Kretingas rajonā, Mončos, taču pašā Palangā nekad nav dzīvojis. Viņa piemiņai veltītais muzejs izveidots šeit, jo mākslinieks Lietuvai uzdāvinājis daļu no sava radošā mantojuma.

Ēkā, kas pēc arhitekta Petra Lapes (Petras Lapė) sagatavotās rekonstrukcijas 1999. gadā kļuva par muzeju, Padomju okupācijas laikā darbojās sanatorijas Banga ēdnīca un klubs, vēlāk — Sanatoriju un kūrorta iestāžu apvienības Jūrate bibliotēka. Tomēr tās vēsture ir daudz senāka. Koka māju ar asimetrisku fasādi, kas atgādina baznīcu, kūrortā 20. gs. sākumā uzbūvēja grāfa Tiškeviča zemju uzrauga dēls Vlads Navicks (Vladas Navickas). Koka piebūve tika uzbūvēta jau pēc kara, mūra — vēl vēlāk. Izceļas mājas kantainais erkers.

Pēc neatkarības atjaunošanas un mantinieku pieteikšanās ēka tika iekļauta valsts izpērkamo ēku sarakstā, jo ar Lietuvas Kultūras ministrijas starpniecību jau bija pieņemts lēmums tieši šeit izvietot tajā laikā par 2 milj. litu novērtēto tēlnieka A. Monča (1921–1993) radošo mantojumu. Jaunveidojamam muzejam ziedojuši arī ārvalstīs dzīvojušie lietuvieši. Tēlnieka radošo darbu motīvi ir izmantoti, rekonstruējot ēkas eksterjeru, tie nomainījuši šīs ēkas tautiskos elementus. Pat kāpņu rokturis ir 1993. gadā Parīzē mirušā mākslinieka radītās svilpes kopija, un fasādes zirga vietā — A. Monča radītās Oskara Milašus (Oskaras Milašius) Lietuviešu pasaku ilustrācijas elements.

Arhitekts Petrs Lape (1924–2012) fasādei izvēlējies koši zilu krāsu. „Manuprāt, koks ir jākrāso intensīvā krāsā. Kāpēc koku veidot līdzīgu apmetumam? Šā novada iedzīvotāji ēkas krāsojuši ar pašu gatavotu krāsu, jo tikai tā bija izturīga pret piejūras mainīgo klimatu. Tāpēc raksturīgākās piejūras krāsas ir ohra, ultramarīns, balta un tumši brūna. Zvejnieki dažreiz savas mājiņas krāsojuši arī ar piķi,” — žurnālistiem stāstījis P. Lape. Interesanti, ka mūsdienu vajadzībām vasarnīcu pielāgojis arhitekta brālis Prans Lape (Pranas Lapė) (1921–2010), kurš dzīvojis ASV un pazinis A. Monči. Muzeja pastāvīgās ekspozīcijas arhitekts un autors ir Valds Ozarinsks (Valdas Ozarinskas) (1961–2014).

Antana Monča māja-muzejs

S. Daukanto ielā 16 / Kęstučio ielā 17, Palanga

Parasti memoriālie muzeji tiek iekārtoti mājās vai dzīvokļos, kur dzīvojuši ievērojami cilvēki. Antana Monča māja-muzejs ir šīs tradīcijas izņēmums. Tēlnieks, kurš Otrā pasaules kara laikā devies uz Rietumiem, uzaudzis Kretingas rajonā, Mončos, taču pašā Palangā nekad nav dzīvojis. Viņa piemiņai veltītais muzejs izveidots šeit, jo mākslinieks Lietuvai uzdāvinājis daļu no sava radošā mantojuma.

Ēkā, kas pēc arhitekta Petra Lapes (Petras Lapė) sagatavotās rekonstrukcijas 1999. gadā kļuva par muzeju, Padomju okupācijas laikā darbojās sanatorijas Banga ēdnīca un klubs, vēlāk — Sanatoriju un kūrorta iestāžu apvienības Jūrate bibliotēka. Tomēr tās vēsture ir daudz senāka. Koka māju ar asimetrisku fasādi, kas atgādina baznīcu, kūrortā 20. gs. sākumā uzbūvēja grāfa Tiškeviča zemju uzrauga dēls Vlads Navicks (Vladas Navickas). Koka piebūve tika uzbūvēta jau pēc kara, mūra — vēl vēlāk. Izceļas mājas kantainais erkers.

Pēc neatkarības atjaunošanas un mantinieku pieteikšanās ēka tika iekļauta valsts izpērkamo ēku sarakstā, jo ar Lietuvas Kultūras ministrijas starpniecību jau bija pieņemts lēmums tieši šeit izvietot tajā laikā par 2 milj. litu novērtēto tēlnieka A. Monča (1921–1993) radošo mantojumu. Jaunveidojamam muzejam ziedojuši arī ārvalstīs dzīvojušie lietuvieši. Tēlnieka radošo darbu motīvi ir izmantoti, rekonstruējot ēkas eksterjeru, tie nomainījuši šīs ēkas tautiskos elementus. Pat kāpņu rokturis ir 1993. gadā Parīzē mirušā mākslinieka radītās svilpes kopija, un fasādes zirga vietā — A. Monča radītās Oskara Milašus (Oskaras Milašius) Lietuviešu pasaku ilustrācijas elements.

Arhitekts Petrs Lape (1924–2012) fasādei izvēlējies koši zilu krāsu. „Manuprāt, koks ir jākrāso intensīvā krāsā. Kāpēc koku veidot līdzīgu apmetumam? Šā novada iedzīvotāji ēkas krāsojuši ar pašu gatavotu krāsu, jo tikai tā bija izturīga pret piejūras mainīgo klimatu. Tāpēc raksturīgākās piejūras krāsas ir ohra, ultramarīns, balta un tumši brūna. Zvejnieki dažreiz savas mājiņas krāsojuši arī ar piķi,” — žurnālistiem stāstījis P. Lape. Interesanti, ka mūsdienu vajadzībām vasarnīcu pielāgojis arhitekta brālis Prans Lape (Pranas Lapė) (1921–2010), kurš dzīvojis ASV un pazinis A. Monči. Muzeja pastāvīgās ekspozīcijas arhitekts un autors ir Valds Ozarinsks (Valdas Ozarinskas) (1961–2014).

Jūsu komentārs

Nosūtīt
Komentārs veiksmīgi nosūtīts!