ATGRIEZTIES

Bīskapu pils

1°C
Katedros a. 5, Telšu rajons
Klausīties
Maršruti

Kuršu zemēs izveidotā Telšu pilsēta minēta kopš 1450. gada. 1791. gadā pilsētai piešķirtas Magdeburgas tiesības. Tajā pašā gadā bernardīnu mūki uz pakalna uzbūvēja mūra baznīcu, kas 1926. gadā, pēc Telšu bīskapijas nodibināšanas, kļuva par katedrāli. 1793. gadā dibināta pirmā skola. 1875. gadā pilsētā atvērta ješiva, kas 1941. gadā tika pārvietota uz Klīvlendu. Gan 19. gs. beigās, gan starpkaru periodā reģiona centrs Telši, kas tika saukts par Žemaitijas galvaspilsētu, strauji attīstījās. 1932. gadā izbūvētā dzelzceļa līnija kļuva par vienu no Žemaitijas galvaspilsētas izaugsmes faktoriem, vienlaikus ar rūpniecības attīstību pēc sabiedrības iniciatīvas. Pilsētas straujās attīstības starpkaru periodā mantojums ir modernisma arhitektūras ēku tīkls.

Arī mūsdienu presē sastopams epitets Žemaišu Vatikāns, par kuru sauc bīskapijai piederošo ēku kompleksu Telšos. Lasot starpkaru perioda preses izdevumus, ir acīmredzams, ka tajā laikā to nozīme bijusi vēl lielāka. „Pils ir ļoti plaša, ērta, ļoti skaista, ar visām modernām iekārtām. Turklāt tā ir uzbūvēta visskaistākajā Telšu pilsētas vietā,” — rakstījis korespondents 1930. gada 19. augusta Lietuvos aidas numurā.

1926. gadā, pēc Lietuvas baznīcas provinces nodibināšanas, Žemaišu bīskapija tika sadalīta trijās jaunās — Kauņas, Panevēžas un Telšu — bīskapijās. Jaunā bīskapu pils bija tik nopietns izaicinājums, ka to uzticēja pagaidu galvaspilsētas arhitektiem. Pils projektu izstrādāja inženieris Povils Taračkovs (Povilas Taračkovas), bet to koriģēja Vladimirs Dubeņeckis (Vladimiras Dubeneckis), piešķirot neobaroka formas. Piedalījās arī Klaipēdas speciālisti. Divstāvu un divkorpusu pils ēkai tika piešķirta ceturtdaļa miljona litu. Ēkas arhitektūras risinājumu iedvesmojušas blakus esošās neobaroka stila ēkas.

Bīskapu pils pirmajā stāvā tika veikta dažāda darbība — šeit tika iekārtots arhīvs, kūrija, citas bīskapijas iestādes, bufete un ēdamzāle. Otrajā stāvā zem divslīpju jumta dzīvoja bīskaps (pirms kara — pirmais Telšu bīskapijas dvēseļu gans Justins Staugaitis (Justinas Staugaitis)), tika iekārtotas viesu telpas, zāle pasākumiem un kapela.

2018. gadā ēka tika pilnībā sakārtota. Tajā darbojas Telšu bīskapijas kūrija.

Bīskapu pils

Katedros a. 5, Telšu rajons

Kuršu zemēs izveidotā Telšu pilsēta minēta kopš 1450. gada. 1791. gadā pilsētai piešķirtas Magdeburgas tiesības. Tajā pašā gadā bernardīnu mūki uz pakalna uzbūvēja mūra baznīcu, kas 1926. gadā, pēc Telšu bīskapijas nodibināšanas, kļuva par katedrāli. 1793. gadā dibināta pirmā skola. 1875. gadā pilsētā atvērta ješiva, kas 1941. gadā tika pārvietota uz Klīvlendu. Gan 19. gs. beigās, gan starpkaru periodā reģiona centrs Telši, kas tika saukts par Žemaitijas galvaspilsētu, strauji attīstījās. 1932. gadā izbūvētā dzelzceļa līnija kļuva par vienu no Žemaitijas galvaspilsētas izaugsmes faktoriem, vienlaikus ar rūpniecības attīstību pēc sabiedrības iniciatīvas. Pilsētas straujās attīstības starpkaru periodā mantojums ir modernisma arhitektūras ēku tīkls.

Arī mūsdienu presē sastopams epitets Žemaišu Vatikāns, par kuru sauc bīskapijai piederošo ēku kompleksu Telšos. Lasot starpkaru perioda preses izdevumus, ir acīmredzams, ka tajā laikā to nozīme bijusi vēl lielāka. „Pils ir ļoti plaša, ērta, ļoti skaista, ar visām modernām iekārtām. Turklāt tā ir uzbūvēta visskaistākajā Telšu pilsētas vietā,” — rakstījis korespondents 1930. gada 19. augusta Lietuvos aidas numurā.

1926. gadā, pēc Lietuvas baznīcas provinces nodibināšanas, Žemaišu bīskapija tika sadalīta trijās jaunās — Kauņas, Panevēžas un Telšu — bīskapijās. Jaunā bīskapu pils bija tik nopietns izaicinājums, ka to uzticēja pagaidu galvaspilsētas arhitektiem. Pils projektu izstrādāja inženieris Povils Taračkovs (Povilas Taračkovas), bet to koriģēja Vladimirs Dubeņeckis (Vladimiras Dubeneckis), piešķirot neobaroka formas. Piedalījās arī Klaipēdas speciālisti. Divstāvu un divkorpusu pils ēkai tika piešķirta ceturtdaļa miljona litu. Ēkas arhitektūras risinājumu iedvesmojušas blakus esošās neobaroka stila ēkas.

Bīskapu pils pirmajā stāvā tika veikta dažāda darbība — šeit tika iekārtots arhīvs, kūrija, citas bīskapijas iestādes, bufete un ēdamzāle. Otrajā stāvā zem divslīpju jumta dzīvoja bīskaps (pirms kara — pirmais Telšu bīskapijas dvēseļu gans Justins Staugaitis (Justinas Staugaitis)), tika iekārtotas viesu telpas, zāle pasākumiem un kapela.

2018. gadā ēka tika pilnībā sakārtota. Tajā darbojas Telšu bīskapijas kūrija.

Jūsu komentārs

Nosūtīt
Komentārs veiksmīgi nosūtīts!