ATGRIEZTIES

Bij. „Pažanga” sabiedrības ēka

10°C
Laisvės al. 53, Kauņa
Klausīties
Maršruti

Šis viena no ievērojamākajiem Lietuvas arhitektiem Fēliksa Vizbara darbs, senā mūra nama vietā Laisvės jeb Brīvības alejā tapis 1934. gadā, starpkaru periodā vienmēr bija nomodā.

Kā grāmatu un laikrakstu izdošanas un izplatīšanas akciju sabiedrība Pažanga presē informēja sabiedrību, ēkā iekārtojusies pati sabiedrība, Lietuvas Tautininku savienības valde un klubs, žurnāla Jaunoji karta redakcija, laikraksta Lietuvos aidas redakcija un tās administrācija. Vēlāk piektajā stāvā durvis vēra restorāns, virs jumta ierīkota terase, pirmajā stāvā — sabiedrības Parama galantērijas preču veikals. Pat pagrabā uzturējās cilvēki — šeit atradās caur matēta stikla jumta logiem (pēc Otrā pasaules kara tie likvidēti) apgaismota sēžu zāle. Pagalmā tika uzcelti vairāki ēkas korpusi.

Lietuvas Tautininku savienība bija valdošā, tādēļ nav jābrīnās, ka, projektējot ēku, izvēlēts tautiskais stils, un tā izcelšanai nauda netika žēlota. Pēc aprēķiniem būvniecībai izdots vairāk nekā 600 000 litu, un tā bija ļoti liela nauda.

Daudzplānu fasādes ažūrveida dekora elementi atgādina kokgriešanas tradīcijas, art deco manierē interpretētus tautas mākslas motīvus var redzēt arī balkonu margās. Fēlikss Vizbars līdzīgu taktiku izmantojis, arī projektējot Kauņas Centrālo pastu. Tautiskie motīvi ir arī ēkas interjerā.

Kopā ar tuvāko kaimiņu — Vītauta Landsberģa-Žemkalņa projektēto Piena centra ēku — šī ēka ir kļuvusi par pagaidu galvaspilsētas svarīgākā bulvāra, Laisvės jeb Brīvības alejas, akcentu. Tās ir dažas no nedaudziem starpkaru perioda debesskrāpjiem, ko tagad varētu dēvēt par biznesa centriem. Vēl viens šāds debesskrāpis ir Kęstučio ielā esošais tā sauktais Jona Lapēna — viena no Pažanga sabiedrības dibinātājiem — nams.

Padomju okupācijas laikā ēku, kurās darbojās dažādas zinātniskās organizācijas un tika iekārtoti dzīvokļi, iekštelpu loģika tika pārdomāta — daži speciālisti lieto terminu „nojaukta”.

1989. gadā šeit iekārtojās atjaunotā Vītauta Dižā Universitāte. 2015. gadā ar Eiropas Komisijas lēmumu Eiropas mantojuma zīmes sarakstā iekļauti 44 Kauņas starpkaru perioda modernisma arhitektūras objekti, to vidū arī Pažanga ēka.

Bij. „Pažanga” sabiedrības ēka

Laisvės al. 53, Kauņa

Šis viena no ievērojamākajiem Lietuvas arhitektiem Fēliksa Vizbara darbs, senā mūra nama vietā Laisvės jeb Brīvības alejā tapis 1934. gadā, starpkaru periodā vienmēr bija nomodā.

Kā grāmatu un laikrakstu izdošanas un izplatīšanas akciju sabiedrība Pažanga presē informēja sabiedrību, ēkā iekārtojusies pati sabiedrība, Lietuvas Tautininku savienības valde un klubs, žurnāla Jaunoji karta redakcija, laikraksta Lietuvos aidas redakcija un tās administrācija. Vēlāk piektajā stāvā durvis vēra restorāns, virs jumta ierīkota terase, pirmajā stāvā — sabiedrības Parama galantērijas preču veikals. Pat pagrabā uzturējās cilvēki — šeit atradās caur matēta stikla jumta logiem (pēc Otrā pasaules kara tie likvidēti) apgaismota sēžu zāle. Pagalmā tika uzcelti vairāki ēkas korpusi.

Lietuvas Tautininku savienība bija valdošā, tādēļ nav jābrīnās, ka, projektējot ēku, izvēlēts tautiskais stils, un tā izcelšanai nauda netika žēlota. Pēc aprēķiniem būvniecībai izdots vairāk nekā 600 000 litu, un tā bija ļoti liela nauda.

Daudzplānu fasādes ažūrveida dekora elementi atgādina kokgriešanas tradīcijas, art deco manierē interpretētus tautas mākslas motīvus var redzēt arī balkonu margās. Fēlikss Vizbars līdzīgu taktiku izmantojis, arī projektējot Kauņas Centrālo pastu. Tautiskie motīvi ir arī ēkas interjerā.

Kopā ar tuvāko kaimiņu — Vītauta Landsberģa-Žemkalņa projektēto Piena centra ēku — šī ēka ir kļuvusi par pagaidu galvaspilsētas svarīgākā bulvāra, Laisvės jeb Brīvības alejas, akcentu. Tās ir dažas no nedaudziem starpkaru perioda debesskrāpjiem, ko tagad varētu dēvēt par biznesa centriem. Vēl viens šāds debesskrāpis ir Kęstučio ielā esošais tā sauktais Jona Lapēna — viena no Pažanga sabiedrības dibinātājiem — nams.

Padomju okupācijas laikā ēku, kurās darbojās dažādas zinātniskās organizācijas un tika iekārtoti dzīvokļi, iekštelpu loģika tika pārdomāta — daži speciālisti lieto terminu „nojaukta”.

1989. gadā šeit iekārtojās atjaunotā Vītauta Dižā Universitāte. 2015. gadā ar Eiropas Komisijas lēmumu Eiropas mantojuma zīmes sarakstā iekļauti 44 Kauņas starpkaru perioda modernisma arhitektūras objekti, to vidū arī Pažanga ēka.

Jūsu komentārs

Nosūtīt
Komentārs veiksmīgi nosūtīts!