ATGRIEZTIES

Bij. gleznotāja Antana Žmuidzinaviča māja

7°C
V. Putvinskio ielā 64, Kauņa
Klausīties
Maršruti

1931. gadā Kauņas centrā bijusī Mežu iela (Miškų gatvė) pārsaukta nozīmīga starpkaru perioda sabiedriskā darbinieka Vlada Putvinska vārdā. Pirmās Lietuvas Republikas laikā šeit koncentrējās daudzu valstu — ASV, Ungārijas, Zviedrijas, Argentīnas, Čehoslovākijas un Francijas — diplomātiskās pārstāvniecības.

Mūsdienās šī iela ir nozīmīga Kauņas kultūras ass, kurā darbojas ne viens vien muzejs, Kauņas mākslinieku nams, Vītauta Dižā Universitāte, daudz ielu mākslas. No šejienes sākas maršruti uz Zaļo kalnu (Žaliakalnis) un Brīvības aleju (Laisvės alėja). Turklāt pastaiga pa šo diplomātijas aleju ir īsts deserts modernās arhitektūras cienītājam. Palūkosimies apkārt!

Viena no noslogotākajiem starpkaru perioda arhitektiem Vītauta Landsberģa-Žemkalņa (Vytautas Landsbergis-Žemkalnis) nozīmīga V. Putvinskio ielā atstāta pēda ir 1928. gadā projektētā māja gleznotājam Antanam Žmuidzinavičam 
(Antanas Žmuidzinavičius). Tas ir viens no pirmajiem Romā izglītību ieguvušā arhitekta darbiem Kauņā. Tā trešais stāvs piebūvēts tikai pēc desmit gadiem.

Ejot pa V. Putvinskio ielu, skatiens vēršas uz „viļņainajiem” ēkas logu rāmjiem. Interesants ir arī ēkas pagalms, kura dārzā, virzienā uz Zaļo kalnu, izveidotas divas terases.

Ēkas pirmajā stāvā kādu laiku atradās Zviedrijas konsulāts, šeit pavisam īsu laiku, kamēr saslima ar nāvējošu slimību skarlatīnu, par sekretāru strādāja Somijas zviedru rakstnieks un žurnālists Henrijs Džordžs Viljams Parlands (Henry George William Parland). Par to trijās valodās — lietuviešu, somu un zviedru — vēsta piemiņas plāksne.

A. Žmuidzinaviča sieva bija Marija Putvinskaite — strēlnieka Vlada Putvinska, kura vārdā nosaukta iela, māsa. Viņa bija stomatoloģe, strādāja mājās iekārtotā kabinetā un rūpējās pat par prezidenta Antana Smetonas smaidu.

Šajā mājā sāka vākt velnu kolekciju, ko aizsāka mācītājs Vaižgants, kurš savam draugam uzdāvinājis velniņu. Pēc A. Žmuidzinaviča nāves, 1966. gadā, šeit atvērts viņa darbu un kolekciju muzejs — visu savu mantu gleznotājs uzdāvinājis Lietuvai. Drīz vien apmeklētāji tika aicināti arī uz memoriālo dzīvokli un gleznotāja darbnīcu. Šeit var apskatīt daudz autentisku mēbeļu un citu interjera detaļu. Tagadējā Velnu muzeja ēka piebūvēta 1982. gadā.

2015. gadā ar Eiropas Komisijas lēmumu Eiropas mantojuma zīmes sarakstā iekļauti 44 Kauņas starpkaru perioda modernisma arhitektūras objekti, to vidū arī gleznotāja māja.

Bij. gleznotāja Antana Žmuidzinaviča māja

V. Putvinskio ielā 64, Kauņa

1931. gadā Kauņas centrā bijusī Mežu iela (Miškų gatvė) pārsaukta nozīmīga starpkaru perioda sabiedriskā darbinieka Vlada Putvinska vārdā. Pirmās Lietuvas Republikas laikā šeit koncentrējās daudzu valstu — ASV, Ungārijas, Zviedrijas, Argentīnas, Čehoslovākijas un Francijas — diplomātiskās pārstāvniecības.

Mūsdienās šī iela ir nozīmīga Kauņas kultūras ass, kurā darbojas ne viens vien muzejs, Kauņas mākslinieku nams, Vītauta Dižā Universitāte, daudz ielu mākslas. No šejienes sākas maršruti uz Zaļo kalnu (Žaliakalnis) un Brīvības aleju (Laisvės alėja). Turklāt pastaiga pa šo diplomātijas aleju ir īsts deserts modernās arhitektūras cienītājam. Palūkosimies apkārt!

Viena no noslogotākajiem starpkaru perioda arhitektiem Vītauta Landsberģa-Žemkalņa (Vytautas Landsbergis-Žemkalnis) nozīmīga V. Putvinskio ielā atstāta pēda ir 1928. gadā projektētā māja gleznotājam Antanam Žmuidzinavičam 
(Antanas Žmuidzinavičius). Tas ir viens no pirmajiem Romā izglītību ieguvušā arhitekta darbiem Kauņā. Tā trešais stāvs piebūvēts tikai pēc desmit gadiem.

Ejot pa V. Putvinskio ielu, skatiens vēršas uz „viļņainajiem” ēkas logu rāmjiem. Interesants ir arī ēkas pagalms, kura dārzā, virzienā uz Zaļo kalnu, izveidotas divas terases.

Ēkas pirmajā stāvā kādu laiku atradās Zviedrijas konsulāts, šeit pavisam īsu laiku, kamēr saslima ar nāvējošu slimību skarlatīnu, par sekretāru strādāja Somijas zviedru rakstnieks un žurnālists Henrijs Džordžs Viljams Parlands (Henry George William Parland). Par to trijās valodās — lietuviešu, somu un zviedru — vēsta piemiņas plāksne.

A. Žmuidzinaviča sieva bija Marija Putvinskaite — strēlnieka Vlada Putvinska, kura vārdā nosaukta iela, māsa. Viņa bija stomatoloģe, strādāja mājās iekārtotā kabinetā un rūpējās pat par prezidenta Antana Smetonas smaidu.

Šajā mājā sāka vākt velnu kolekciju, ko aizsāka mācītājs Vaižgants, kurš savam draugam uzdāvinājis velniņu. Pēc A. Žmuidzinaviča nāves, 1966. gadā, šeit atvērts viņa darbu un kolekciju muzejs — visu savu mantu gleznotājs uzdāvinājis Lietuvai. Drīz vien apmeklētāji tika aicināti arī uz memoriālo dzīvokli un gleznotāja darbnīcu. Šeit var apskatīt daudz autentisku mēbeļu un citu interjera detaļu. Tagadējā Velnu muzeja ēka piebūvēta 1982. gadā.

2015. gadā ar Eiropas Komisijas lēmumu Eiropas mantojuma zīmes sarakstā iekļauti 44 Kauņas starpkaru perioda modernisma arhitektūras objekti, to vidū arī gleznotāja māja.

Jūsu komentārs

Nosūtīt
Komentārs veiksmīgi nosūtīts!