ATGRIEZTIES

Bij. Mežniecības ēka

(pašlaik Bērnu bibliotēka)

6°C
Laisvės al. 19, Pluņģes rajons
Klausīties
Maršruti

No 1567. gada rakstiskajos avotos minētā Pluņģes pilsēta Magdeburgas tiesības ieguva 1792. gadā, tomēr nepaspēja tās izmantot. Pēc Trešās Abu Tautu Republikas sadalīšanas (1795. gadā) Pluņģi pārvaldījuši grāfi Zubovi, no kuriem Pluņģes muižu 19. gs. beigās iegādājušies kņazi Oginski. Viņi muižā atvēruši vienu no pirmajām mūzikas skolām Lietuvā un parku.

1923. gadā 55 % pilsētas iedzīvotāju bijuši lietuvieši, 44 % — ebreji. Ebreji pārvaldījuši arī daudzus pilsētas uzņēmumus, turīgākās ģimenes dzīvojušas starpkaru periodā izbūvētajā Vytauto ielā. Starpkaru periodā pilsētas attīstību lielā mērā ietekmējusi jaunā dzelzceļa līnija, linu šķiedras un kokvilnas fabrika Kučiskis – Pabedinski, kā arī ebreju bizness, amatniecība un vietējo žemaišu lauksaimniecības produkcija. 1941. gadā tika iznīcināta gandrīz visa Pluņģes Ebreju kopiena. Pēc kara Pluņģes tēls ievērojami izmainījās, tika plānots, ka pilsēta kļūs par reģiona rūpniecības centru, tomēr tā nenotika. Šodien aicinām doties pastaigā pa pilsētas vēsturisko daļu.

Starpkaru periodā Pluņģes parkā, blakus Babrungas upei, pašā Laisvės alejas galā, darbojās mežniecība, kas atradās senā koka ēkā ar baltām logu ailēm. 1930. gadā, pieminot Vītauta Dižā nāves 500. gadadienu, blakus mežniecībai iestādīts Lietuvas dižkunigaiša Vītauta ozols.

Vēlāk koka nams tika nojaukts. 1939. gadā tā vietā pabeigta jaunas divstāvu mūra ēkas ar pagrabu būvniecība, stāsta, ka tajā dzīvojis arī pats mežzinis. Uz vieglām kolonnām balstīts mežniecības otrā stāva balkons, kas funkcionē arī kā centrālās ieejas jumtiņš, veido solīdas, reprezentatīvas ēkas tēlu.

Domājams, ka pēc kara ēkā saimniekojusi kara komandantūra, kas pagrabos ieslodzījusi pārkāpumus izdarījušos padomju armijas karavīrus, — to apliecina ēkas pagrabos saglabājušies uzraksti.

Vēlāk ēkā ievācās Lietuvas Komunistiskās partijas Pluņģes rajona komiteja. 1978. gadā bijušajā mežniecības ēkā uzsāka darbu Pluņģes rajona centrālā bibliotēka.

Atmodas laikā bibliotēkā tika nodibināta Sąjūdis grupa, tieši virs šīs ēkas, kas atgādina par pirmo Lietuvas Republiku, 1988. gada 30. oktobrī pirmo reizi Pluņģē tika pacelts trīskrāsu karogs. 2012. gadā, pēc Pluņģes rajona publiskās bibliotēkas Pieaugušo nodaļas pārvietošanas uz renovēto Pluņģes parka pulksteņu māju-oranžēriju, šeit tika iekārtota Bērnu nodaļa. 2018. gadā veikts remonts ēkas iekšpusē un sakārtots eksterjers.

Bij. Mežniecības ēka

(pašlaik Bērnu bibliotēka)

Laisvės al. 19, Pluņģes rajons

No 1567. gada rakstiskajos avotos minētā Pluņģes pilsēta Magdeburgas tiesības ieguva 1792. gadā, tomēr nepaspēja tās izmantot. Pēc Trešās Abu Tautu Republikas sadalīšanas (1795. gadā) Pluņģi pārvaldījuši grāfi Zubovi, no kuriem Pluņģes muižu 19. gs. beigās iegādājušies kņazi Oginski. Viņi muižā atvēruši vienu no pirmajām mūzikas skolām Lietuvā un parku.

1923. gadā 55 % pilsētas iedzīvotāju bijuši lietuvieši, 44 % — ebreji. Ebreji pārvaldījuši arī daudzus pilsētas uzņēmumus, turīgākās ģimenes dzīvojušas starpkaru periodā izbūvētajā Vytauto ielā. Starpkaru periodā pilsētas attīstību lielā mērā ietekmējusi jaunā dzelzceļa līnija, linu šķiedras un kokvilnas fabrika Kučiskis – Pabedinski, kā arī ebreju bizness, amatniecība un vietējo žemaišu lauksaimniecības produkcija. 1941. gadā tika iznīcināta gandrīz visa Pluņģes Ebreju kopiena. Pēc kara Pluņģes tēls ievērojami izmainījās, tika plānots, ka pilsēta kļūs par reģiona rūpniecības centru, tomēr tā nenotika. Šodien aicinām doties pastaigā pa pilsētas vēsturisko daļu.

Starpkaru periodā Pluņģes parkā, blakus Babrungas upei, pašā Laisvės alejas galā, darbojās mežniecība, kas atradās senā koka ēkā ar baltām logu ailēm. 1930. gadā, pieminot Vītauta Dižā nāves 500. gadadienu, blakus mežniecībai iestādīts Lietuvas dižkunigaiša Vītauta ozols.

Vēlāk koka nams tika nojaukts. 1939. gadā tā vietā pabeigta jaunas divstāvu mūra ēkas ar pagrabu būvniecība, stāsta, ka tajā dzīvojis arī pats mežzinis. Uz vieglām kolonnām balstīts mežniecības otrā stāva balkons, kas funkcionē arī kā centrālās ieejas jumtiņš, veido solīdas, reprezentatīvas ēkas tēlu.

Domājams, ka pēc kara ēkā saimniekojusi kara komandantūra, kas pagrabos ieslodzījusi pārkāpumus izdarījušos padomju armijas karavīrus, — to apliecina ēkas pagrabos saglabājušies uzraksti.

Vēlāk ēkā ievācās Lietuvas Komunistiskās partijas Pluņģes rajona komiteja. 1978. gadā bijušajā mežniecības ēkā uzsāka darbu Pluņģes rajona centrālā bibliotēka.

Atmodas laikā bibliotēkā tika nodibināta Sąjūdis grupa, tieši virs šīs ēkas, kas atgādina par pirmo Lietuvas Republiku, 1988. gada 30. oktobrī pirmo reizi Pluņģē tika pacelts trīskrāsu karogs. 2012. gadā, pēc Pluņģes rajona publiskās bibliotēkas Pieaugušo nodaļas pārvietošanas uz renovēto Pluņģes parka pulksteņu māju-oranžēriju, šeit tika iekārtota Bērnu nodaļa. 2018. gadā veikts remonts ēkas iekšpusē un sakārtots eksterjers.

Jūsu komentārs

Nosūtīt
Komentārs veiksmīgi nosūtīts!