ATGRIEZTIES

Birštonas muzejs

7°C
Vytauto ielā 9, Birštona
Klausīties
Maršruti

Tikai nedaudzi zina, ka minerālūdens kūrorts līdz neatkarības atjaunošanai bija privāts. Vēl interesantāks ir fakts, ka rakstiskajos avotos ziņas par Birštonu sasniedz pat 14. gs., kad labi nocietināta koka pils minēta Marburgas Viganda Jaunajā Prūsijas hronikā. 1382. gadā Vācu ordeņa lielmestram tika ziņots, ka pie Nemunas atrasta viensēta pie sāļa ūdens. Tas ir gandrīz 500 gadu līdz kūrorta oficiālā statusa piešķiršanai!

Kā atpūtas oāze tas kļuva populārs 19. gs., it īpaši pēc tam, kad nodega netālu bijušais Staklišķu kūrorts. 1854. gadā saņemta oficiāla atļauja veidot kūrortu — par to gādāja muižnieks Adoms Bartoševičs (Adomas Bartoševičius) un ārsts Benedikts Biļinskis (Benediktas Bilinskis). Pēc pāris gadu desmitiem kūrortu iegādājās un sāka paplašināt Jieznas muižnieks Ignots Kvinta (Ignotas Kvinta), vēlāk par īpašnieci kļuva Lidija Millere-Kohanovska (Lidija Miller-Kochanovskaja). Pirmā pasaules kara laikā smagi cietusī pilsētiņa pēc neatkarības atjaunošanas nonāca valsts pārziņā, un par to sāka rūpēties Lietuvas Sarkanā Krusta biedrība. 

Ikvienam, kas Birštonā meklē ne tikai minerālūdens avotus, bet arī ekskluzīvus starpkaru perioda koka arhitektūras paraugus un vēlas sīkāk iepazīt pilsētas vēsturi, ir jāpateicas mežzinim Antanam Katelem (Antanas Katelė).

Kūrortā strādājušais mežzinis nolēma piepelnīties, izīrējot istabas atpūtniekiem — ar šo mērķi 1932.–1933. gadā arī tika uzcelta koka villa, kas būtu greznojusi jebkuru citu tālaika kūrortu. Līdz okupācijai šeit uzturējās skolotāji, kas brauca uz Birštonu atgūt spēkus. Privātā villa vēlāk kļuva par valsts atpūtas namu ar nosaukumu Ramunė.

Ar diviem tornīšiem greznotā koka mājā, kas valdzina ar savu asimetrisko kompozīciju, kopš 1967. gada darbojas Birštonas muzejs. Tajā nokļūsiet caur izteiksmīgu ieeju, ko sedz uz kolonnām balstīts, ar kokgriezumiem, kas atgādina izgriezumus, dekorēts trapecveida balkons.

Muzeja kolekciju sāka veidot novadpētniecības pulciņa vadītājs Petrs Kazlausks (Petras Kazlauskas) — ģeogrāfijas skolotājs ar skolēniem savāca dokumentu, preses izgriezumu, fotogrāfiju un citu kūrorta vēstures mozaīkas detaļu kolekciju. Tā 1966. gadā eksponēta Tulpes sanatorijā, vēlāk muzejam izgādātas telpas. Šodien ekspozīcijā varēsiet iepazīties gan ar senāko laiku vēsturi, gan ar mūsdienu Birštonu.

Birštonas muzejs

Vytauto ielā 9, Birštona

Tikai nedaudzi zina, ka minerālūdens kūrorts līdz neatkarības atjaunošanai bija privāts. Vēl interesantāks ir fakts, ka rakstiskajos avotos ziņas par Birštonu sasniedz pat 14. gs., kad labi nocietināta koka pils minēta Marburgas Viganda Jaunajā Prūsijas hronikā. 1382. gadā Vācu ordeņa lielmestram tika ziņots, ka pie Nemunas atrasta viensēta pie sāļa ūdens. Tas ir gandrīz 500 gadu līdz kūrorta oficiālā statusa piešķiršanai!

Kā atpūtas oāze tas kļuva populārs 19. gs., it īpaši pēc tam, kad nodega netālu bijušais Staklišķu kūrorts. 1854. gadā saņemta oficiāla atļauja veidot kūrortu — par to gādāja muižnieks Adoms Bartoševičs (Adomas Bartoševičius) un ārsts Benedikts Biļinskis (Benediktas Bilinskis). Pēc pāris gadu desmitiem kūrortu iegādājās un sāka paplašināt Jieznas muižnieks Ignots Kvinta (Ignotas Kvinta), vēlāk par īpašnieci kļuva Lidija Millere-Kohanovska (Lidija Miller-Kochanovskaja). Pirmā pasaules kara laikā smagi cietusī pilsētiņa pēc neatkarības atjaunošanas nonāca valsts pārziņā, un par to sāka rūpēties Lietuvas Sarkanā Krusta biedrība. 

Ikvienam, kas Birštonā meklē ne tikai minerālūdens avotus, bet arī ekskluzīvus starpkaru perioda koka arhitektūras paraugus un vēlas sīkāk iepazīt pilsētas vēsturi, ir jāpateicas mežzinim Antanam Katelem (Antanas Katelė).

Kūrortā strādājušais mežzinis nolēma piepelnīties, izīrējot istabas atpūtniekiem — ar šo mērķi 1932.–1933. gadā arī tika uzcelta koka villa, kas būtu greznojusi jebkuru citu tālaika kūrortu. Līdz okupācijai šeit uzturējās skolotāji, kas brauca uz Birštonu atgūt spēkus. Privātā villa vēlāk kļuva par valsts atpūtas namu ar nosaukumu Ramunė.

Ar diviem tornīšiem greznotā koka mājā, kas valdzina ar savu asimetrisko kompozīciju, kopš 1967. gada darbojas Birštonas muzejs. Tajā nokļūsiet caur izteiksmīgu ieeju, ko sedz uz kolonnām balstīts, ar kokgriezumiem, kas atgādina izgriezumus, dekorēts trapecveida balkons.

Muzeja kolekciju sāka veidot novadpētniecības pulciņa vadītājs Petrs Kazlausks (Petras Kazlauskas) — ģeogrāfijas skolotājs ar skolēniem savāca dokumentu, preses izgriezumu, fotogrāfiju un citu kūrorta vēstures mozaīkas detaļu kolekciju. Tā 1966. gadā eksponēta Tulpes sanatorijā, vēlāk muzejam izgādātas telpas. Šodien ekspozīcijā varēsiet iepazīties gan ar senāko laiku vēsturi, gan ar mūsdienu Birštonu.

Jūsu komentārs

Nosūtīt
Komentārs veiksmīgi nosūtīts!