ATGRIEZTIES

Birštonas tūrisma un informācijas centra ēka

4°C
B. Sruogos ielā 4, Birštona
Klausīties
Maršruti

Tikai nedaudzi zina, ka minerālūdens kūrorts līdz neatkarības atjaunošanai bija privāts. Vēl interesantāks ir fakts, ka rakstiskajos avotos ziņas par Birštonu sasniedz pat 14. gs., kad labi nocietināta koka pils minēta Marburgas Viganda Jaunajā Prūsijas hronikā. 1382. gadā Vācu ordeņa lielmestram tika ziņots, ka pie Nemunas atrasta viensēta pie sāļa ūdens. Tas ir gandrīz 500 gadu līdz kūrorta oficiālā statusa piešķiršanai!

Kā atpūtas oāze pilsētiņa kļuva populāra 19. gs., it īpaši pēc tam, kad nodega netālu bijušais Staklišķu kūrorts. 1854. gadā saņemta oficiāla atļauja veidot kūrortu — par to gādāja muižnieks Adoms Bartoševičs (Adomas Bartoševičius) un ārsts Benedikts Biļinskis (Benediktas Bilinskis). Pēc pāris gadu desmitiem kūrortu iegādājās un sāka paplašināt Jieznas muižnieks Ignots Kvinta (Ignotas Kvinta), vēlāk par īpašnieci kļuva Lidija Millere-Kohanovska (Lidija Miller-Kochanovskaja). Pirmā pasaules kara laikā smagi cietusī pilsētiņa pēc neatkarības atjaunošanas nonāca valsts pārziņā, un par to sāka rūpēties Lietuvas Sarkanā Krusta biedrība. 

Birštonas unikālās kūrmājas tuvāko kaimiņu — kūrorta valdības ēku — 1930. gadā projektējis tas pats arhitekts Romāns Steikūns (Romanas Steikūnas). Tolaik citur Lietuvā parasti tika celtas mūra administratīvās ēkas, lai gan šis materiāls bija dārgāks. Koka arhitektūra tika uzskatīta par ne visai piemērotu pirmās Lietuvas Republikas modernajām pilsētām, tomēr, iespējams, tieši tādēļ kūrortam šāds risinājums bija pat ļoti piemērots. Acīmredzot uz darbu greznā villā ierēdņi devās ne visai kūtri. Daži no viņiem šeit arī dzīvoja — ēkā tika iekārtoti vairāki dienesta dzīvokļi. Starpkaru periodā šeit atradās arī pasts un ambulance.

Ēkā, kas pieder vienam no aizraujošākajiem starpkaru perioda koka arhitektūras ansambļiem Lietuvā, iederas tradicionālie dekora risinājumi un modernisma pēdas. Piemēram, Kauņā daudz kur sastopamos joslu tipa logus šeit atgādina dekoratīvās joslas pa visu fasādi. Sajūsmināties liks arī plašā veranda ar apaļām formām.

Tiem, kas atbraukuši uz Birštonu, šeit vajadzētu iegriezties, jo pēc rekonstrukcijas šajā villā ir izveidots Tūrisma informācijas centrs. Tā darbinieki sniegs atbildes uz visiem interesējošiem jautājumiem un ieteiks interesantāko maršrutu pa vēsturisko kūrortu, kur dzīve rit mūsdienīgā ritmā.

Birštonas tūrisma un informācijas centra ēka

B. Sruogos ielā 4, Birštona

Tikai nedaudzi zina, ka minerālūdens kūrorts līdz neatkarības atjaunošanai bija privāts. Vēl interesantāks ir fakts, ka rakstiskajos avotos ziņas par Birštonu sasniedz pat 14. gs., kad labi nocietināta koka pils minēta Marburgas Viganda Jaunajā Prūsijas hronikā. 1382. gadā Vācu ordeņa lielmestram tika ziņots, ka pie Nemunas atrasta viensēta pie sāļa ūdens. Tas ir gandrīz 500 gadu līdz kūrorta oficiālā statusa piešķiršanai!

Kā atpūtas oāze pilsētiņa kļuva populāra 19. gs., it īpaši pēc tam, kad nodega netālu bijušais Staklišķu kūrorts. 1854. gadā saņemta oficiāla atļauja veidot kūrortu — par to gādāja muižnieks Adoms Bartoševičs (Adomas Bartoševičius) un ārsts Benedikts Biļinskis (Benediktas Bilinskis). Pēc pāris gadu desmitiem kūrortu iegādājās un sāka paplašināt Jieznas muižnieks Ignots Kvinta (Ignotas Kvinta), vēlāk par īpašnieci kļuva Lidija Millere-Kohanovska (Lidija Miller-Kochanovskaja). Pirmā pasaules kara laikā smagi cietusī pilsētiņa pēc neatkarības atjaunošanas nonāca valsts pārziņā, un par to sāka rūpēties Lietuvas Sarkanā Krusta biedrība. 

Birštonas unikālās kūrmājas tuvāko kaimiņu — kūrorta valdības ēku — 1930. gadā projektējis tas pats arhitekts Romāns Steikūns (Romanas Steikūnas). Tolaik citur Lietuvā parasti tika celtas mūra administratīvās ēkas, lai gan šis materiāls bija dārgāks. Koka arhitektūra tika uzskatīta par ne visai piemērotu pirmās Lietuvas Republikas modernajām pilsētām, tomēr, iespējams, tieši tādēļ kūrortam šāds risinājums bija pat ļoti piemērots. Acīmredzot uz darbu greznā villā ierēdņi devās ne visai kūtri. Daži no viņiem šeit arī dzīvoja — ēkā tika iekārtoti vairāki dienesta dzīvokļi. Starpkaru periodā šeit atradās arī pasts un ambulance.

Ēkā, kas pieder vienam no aizraujošākajiem starpkaru perioda koka arhitektūras ansambļiem Lietuvā, iederas tradicionālie dekora risinājumi un modernisma pēdas. Piemēram, Kauņā daudz kur sastopamos joslu tipa logus šeit atgādina dekoratīvās joslas pa visu fasādi. Sajūsmināties liks arī plašā veranda ar apaļām formām.

Tiem, kas atbraukuši uz Birštonu, šeit vajadzētu iegriezties, jo pēc rekonstrukcijas šajā villā ir izveidots Tūrisma informācijas centrs. Tā darbinieki sniegs atbildes uz visiem interesējošiem jautājumiem un ieteiks interesantāko maršrutu pa vēsturisko kūrortu, kur dzīve rit mūsdienīgā ritmā.

Jūsu komentārs

Nosūtīt
Komentārs veiksmīgi nosūtīts!