ATGRIEZTIES

Centrālais pasts

12°C
Vaižganto ielā 30, Kauņa
Klausīties
Maršruti

Šķirstot 20. gs. 30. gadu Kauņas preses izgriezumus, ir acīmredzams, ka jaunās pasta ēkas būvniecība sabiedrībā plaši tika apspriesta. 1932. gada 2. janvāri vajadzētu uzskatīt par dzimšanas dienu vienai no nozīmīgākajām starpkaru periodā celtajām reprezentatīvām Kauņas celtnēm — todien šeit sāka veikt visas pasta operācijas, savukārt darbinieku un iekārtu pārvietošana no telpām K. Donelaičio ielā notika 1931. gada pēdējās dienās. Ēkas priekšvēsture atgādina par 1924. gadu — tolaik sāka runāt par šāda objekta nepieciešamību, savukārt būvniecība datējama ar 1930. gadu — Vītauta Dižā gadu. Tad bija pagājuši 500 gadu kopš dižkunigaiša nāves, un šo gadadienu Kauņa atzīmēja ar būvniecības bumu.

Centrālā pasta projekta autors Fēlikss Vizbars (Feliksas Vizbaras), viens no noslogotākajiem starpkaru perioda arhitektiem, nebija pirmais, kas izstrādāja topošās ēkas vīziju, taču tieši viņam tika uzticēta objekta realizācija. Tas maksāja ap 1,5 milj. litu, vēl ceturtdaļa miljona tika izdota pasta interjeram, kas, bagātīgi dekorēts ar starpkaru perioda gleznotāju darbiem un pasta simboliem (piemēram, Petrs Kalpoks (Petras Kalpokas) izzīmēja pat 103 pastmarkas), mūsdienās ir uzskatāms par vienu no nozīmīgākajiem tautiskā stila paraugiem. Tieši tā — tautiskais stils — pasta ēku nosauca arhitekts, lai gan objekts tiek dēvēts arī par funkcionālisma priekšteci.

Ar ko moderns 1932. gadā bija šis modernisma arhitektūras paraugs? Pieci stāvi un pagrabs, lifti, gaišas un plašas telpas, dušas darbiniekiem, lieku detaļu neesamība — tie ir jau vairāki iemesli šādam epitetam. Kauņai raksturīgo liekto pasta fasādi pēc dažiem gadiem izgreznoja arī elektroniskais pulkstenis, savukārt monumentālās ieejas kāpnes savu aktualitāti nav zaudējušas arī 21. gs.

Interesanti, ka gandrīz 100 gadu laikā ēkas funkcija nav mainījusies. Tiesa gan, mūsdienās, strauji modernizējot pasta pakalpojumus, ne visi ēkas stāvi tiek izmantoti. Tomēr sabiedrībā joprojām runā par to, kā vēsturisko ēku varētu pielāgot mūsdienu galvaspilsētai, neatsakoties no pasta pakalpojumiem. Kā starpkaru periodā, tā mūsdienās Kauņas Centrālais pasts ir viens no pilsētas iedzīvotāju nozīmīgākajiem un dārgākajiem objektiem, kas apvieno arhitektonisko apzinīgumu un tautas lepnumu.

2015. gadā ar Eiropas Komisijas lēmumu Eiropas mantojuma zīmes sarakstā iekļauti 44 Kauņas starpkaru perioda modernisma arhitektūras objekti, to vidū arī Kauņas Centrālais pasts.

Centrālais pasts

Vaižganto ielā 30, Kauņa

Šķirstot 20. gs. 30. gadu Kauņas preses izgriezumus, ir acīmredzams, ka jaunās pasta ēkas būvniecība sabiedrībā plaši tika apspriesta. 1932. gada 2. janvāri vajadzētu uzskatīt par dzimšanas dienu vienai no nozīmīgākajām starpkaru periodā celtajām reprezentatīvām Kauņas celtnēm — todien šeit sāka veikt visas pasta operācijas, savukārt darbinieku un iekārtu pārvietošana no telpām K. Donelaičio ielā notika 1931. gada pēdējās dienās. Ēkas priekšvēsture atgādina par 1924. gadu — tolaik sāka runāt par šāda objekta nepieciešamību, savukārt būvniecība datējama ar 1930. gadu — Vītauta Dižā gadu. Tad bija pagājuši 500 gadu kopš dižkunigaiša nāves, un šo gadadienu Kauņa atzīmēja ar būvniecības bumu.

Centrālā pasta projekta autors Fēlikss Vizbars (Feliksas Vizbaras), viens no noslogotākajiem starpkaru perioda arhitektiem, nebija pirmais, kas izstrādāja topošās ēkas vīziju, taču tieši viņam tika uzticēta objekta realizācija. Tas maksāja ap 1,5 milj. litu, vēl ceturtdaļa miljona tika izdota pasta interjeram, kas, bagātīgi dekorēts ar starpkaru perioda gleznotāju darbiem un pasta simboliem (piemēram, Petrs Kalpoks (Petras Kalpokas) izzīmēja pat 103 pastmarkas), mūsdienās ir uzskatāms par vienu no nozīmīgākajiem tautiskā stila paraugiem. Tieši tā — tautiskais stils — pasta ēku nosauca arhitekts, lai gan objekts tiek dēvēts arī par funkcionālisma priekšteci.

Ar ko moderns 1932. gadā bija šis modernisma arhitektūras paraugs? Pieci stāvi un pagrabs, lifti, gaišas un plašas telpas, dušas darbiniekiem, lieku detaļu neesamība — tie ir jau vairāki iemesli šādam epitetam. Kauņai raksturīgo liekto pasta fasādi pēc dažiem gadiem izgreznoja arī elektroniskais pulkstenis, savukārt monumentālās ieejas kāpnes savu aktualitāti nav zaudējušas arī 21. gs.

Interesanti, ka gandrīz 100 gadu laikā ēkas funkcija nav mainījusies. Tiesa gan, mūsdienās, strauji modernizējot pasta pakalpojumus, ne visi ēkas stāvi tiek izmantoti. Tomēr sabiedrībā joprojām runā par to, kā vēsturisko ēku varētu pielāgot mūsdienu galvaspilsētai, neatsakoties no pasta pakalpojumiem. Kā starpkaru periodā, tā mūsdienās Kauņas Centrālais pasts ir viens no pilsētas iedzīvotāju nozīmīgākajiem un dārgākajiem objektiem, kas apvieno arhitektonisko apzinīgumu un tautas lepnumu.

2015. gadā ar Eiropas Komisijas lēmumu Eiropas mantojuma zīmes sarakstā iekļauti 44 Kauņas starpkaru perioda modernisma arhitektūras objekti, to vidū arī Kauņas Centrālais pasts.

Jūsu komentārs

Nosūtīt
Komentārs veiksmīgi nosūtīts!