ATGRIEZTIES

Druskininku Vissvētākās Jaunavas Marijas parādīšanās baznīca

5°C
I. Fonbergo ielā 15, Druskininki
Klausīties
Maršruti

Vēl 19. gs. vidū šajā Vilniaus alejas sākumā esošajā laukumā parādījās neogotikas kapela, kas savu formu ziņā drīzāk atgādināja pareizticīgo lūgšanu namu. Varbūt tāpēc, ka to esot projektējis arhitekts no Grodņas — tolaik kūrorts piederēja tieši šai cariskās Krievijas guberņai. Šajā kapelā par ērģelnieku strādājis Mikaloja Konstantīna Čurļoņa tēvs, savukārt jauno mākslinieku iedvesmojuši arī kapelas zvani. Tomēr šodien jūs redzat baznīcu, kuru sāka celt 1912. gadā un pabeidza starpkaru periodā, starp citu, tā ir vienīgā katoļu baznīca Druskininku kūrortā.

1909. gadā tika nolemts, ka Druskininku katoļticīgie ir pelnījuši plašāku lūgšanu namu. Projektu izstrādājis Sanktpēterburgas Mākslas akadēmijas absolvents, polis Stefans Šilleris (Stefan Szyller). Viņš savos darbos nav vairījies no vēstures citātiem, atzinīgi novērtējis baroku un renesansi. Tomēr, projektējot baznīcu Druskininkos, viņš turpinājis neogotikas tradīciju. Kā apgalvo arhitektūras speciālisti, arhitekts balstījies uz Nīderlandes, Pomožes un Lietuvas gotikas tradīcijām. Noteikti saskatīsiet līdzības ar Sv. Annas baznīcu Viļņā.

Baznīcas būvniecību finansējis Druskininku katoļu draudzes mācītājs Boļeslavs Valejka (Bolesław Wołejko), kas tai pašā laikā kūrortā bija nodibinājis slepenu poļu skolu. Citur teikts, ka atbalstītāja bijusi žurnāla Druskininkų šaltinių undinė (Druskininku avotu nāra) izdevēja ārsta Ksavera Volfganga sieva Henrika, bet cits vietējais bagātnieks piedāvājis piešķirt līdzekļus ar nosacījumu, lai no viņa villas būtu redzama baznīcas ieeja. Tam mācītājs Valejka nepiekrita.

Karš apturēja būvniecību — tornis netika pabeigts, arī iekšpuse netika iekārtota. Baznīca iesvētīta jau starpkaru periodā. Preses arhīvos var atrast arī tādu interesantu faktu — jauno lūgšanu namu labprāt apmeklējis Polijas maršals, tolaik jau diktators Juzefs Pilsudskis (Józef Piłsudski).

Padomju okupācijas gados uz Druskininkiem tika nosūtīts mācītājs no Viļņas Jozs Vaičūns (Juozas Vaičiūnas), kuru apciemoja un netālu esošajā mācītāja mājā viesojās tādas personas, kā valodnieks Jozs Balčikonis (Juozas Balčikonis), rakstnieks Vincs Mīkolaitis-Putins (Vincas Mykolaitis-Putinas) u. c.

1991. gadā baznīcas fasādē uzstādīta 4,5 m augsta Svētā Kristus skulptūra, kuras autors ir Ķēstutis Jozaps Patamsis (Kęstutis Juozapas Patamsis).

Druskininku Vissvētākās Jaunavas Marijas parādīšanās baznīca

I. Fonbergo ielā 15, Druskininki

Vēl 19. gs. vidū šajā Vilniaus alejas sākumā esošajā laukumā parādījās neogotikas kapela, kas savu formu ziņā drīzāk atgādināja pareizticīgo lūgšanu namu. Varbūt tāpēc, ka to esot projektējis arhitekts no Grodņas — tolaik kūrorts piederēja tieši šai cariskās Krievijas guberņai. Šajā kapelā par ērģelnieku strādājis Mikaloja Konstantīna Čurļoņa tēvs, savukārt jauno mākslinieku iedvesmojuši arī kapelas zvani. Tomēr šodien jūs redzat baznīcu, kuru sāka celt 1912. gadā un pabeidza starpkaru periodā, starp citu, tā ir vienīgā katoļu baznīca Druskininku kūrortā.

1909. gadā tika nolemts, ka Druskininku katoļticīgie ir pelnījuši plašāku lūgšanu namu. Projektu izstrādājis Sanktpēterburgas Mākslas akadēmijas absolvents, polis Stefans Šilleris (Stefan Szyller). Viņš savos darbos nav vairījies no vēstures citātiem, atzinīgi novērtējis baroku un renesansi. Tomēr, projektējot baznīcu Druskininkos, viņš turpinājis neogotikas tradīciju. Kā apgalvo arhitektūras speciālisti, arhitekts balstījies uz Nīderlandes, Pomožes un Lietuvas gotikas tradīcijām. Noteikti saskatīsiet līdzības ar Sv. Annas baznīcu Viļņā.

Baznīcas būvniecību finansējis Druskininku katoļu draudzes mācītājs Boļeslavs Valejka (Bolesław Wołejko), kas tai pašā laikā kūrortā bija nodibinājis slepenu poļu skolu. Citur teikts, ka atbalstītāja bijusi žurnāla Druskininkų šaltinių undinė (Druskininku avotu nāra) izdevēja ārsta Ksavera Volfganga sieva Henrika, bet cits vietējais bagātnieks piedāvājis piešķirt līdzekļus ar nosacījumu, lai no viņa villas būtu redzama baznīcas ieeja. Tam mācītājs Valejka nepiekrita.

Karš apturēja būvniecību — tornis netika pabeigts, arī iekšpuse netika iekārtota. Baznīca iesvētīta jau starpkaru periodā. Preses arhīvos var atrast arī tādu interesantu faktu — jauno lūgšanu namu labprāt apmeklējis Polijas maršals, tolaik jau diktators Juzefs Pilsudskis (Józef Piłsudski).

Padomju okupācijas gados uz Druskininkiem tika nosūtīts mācītājs no Viļņas Jozs Vaičūns (Juozas Vaičiūnas), kuru apciemoja un netālu esošajā mācītāja mājā viesojās tādas personas, kā valodnieks Jozs Balčikonis (Juozas Balčikonis), rakstnieks Vincs Mīkolaitis-Putins (Vincas Mykolaitis-Putinas) u. c.

1991. gadā baznīcas fasādē uzstādīta 4,5 m augsta Svētā Kristus skulptūra, kuras autors ir Ķēstutis Jozaps Patamsis (Kęstutis Juozapas Patamsis).

Jūsu komentārs

Nosūtīt
Komentārs veiksmīgi nosūtīts!