ATGRIEZTIES

Dzīvojamā māja

(bij. pašvaldības ēka, policijas iecirknis) un Brīvības piemineklis

3°C
Laisvės al. 8, Pluņģes rajons
Klausīties
Maršruti

No 1567. gada rakstiskajos avotos minētā Pluņģes pilsēta Magdeburgas tiesības ieguva 1792. gadā. 19. gs. Pluņģi pārvaldījuši grāfi Zubovi, no kuriem Pluņģes muižu iegādājušies kņazi Oginski. Viņi muižā atvēruši vienu no pirmajām mūzikas skolām Lietuvā un parku.

Prestižais Pluņģes bulvāris, kas ved muižas parka virzienā, pēc Mīkola Oginska (Mykolas Oginskis) pasūtījuma tika projektēts un apstādīts ar liepām 19. gs. beigās. Sākumā tas tā arī saukts — par Bulvaro ielu, un par Laisvės jeb Brīvības aleju kļuvis tikai pēc neatkarības pasludināšanas.

Pirmās Lietuvas Republikas laikā šī iela bija viena no galvenajām, tajā atradās varas iestādes: Pluņģes pilsētas pašvaldība, ģimnāzija, policijas iecirknis, kā arī ugunsdzēsēju depo, strēlnieku mītne, restorāns Šaulių klubas, kinoteātris, mežniecība un aptieka. Pēc Otrā pasaules kara aleja ieguva nosaukumu Žemaitės. Pēc Lietuvas neatkarības atjaunošanas atgūts Laisvės alejas nosaukums.

Adresē Laisvės alejā 8 arī šodien esošajā, vēl pirms Pirmā pasaules kara celtajā namā, no 1919. līdz ~1930. gadam atradās Pluņģes pilsētas pašvaldība, tajā kādu laiku darbojās arī policijas iecirknis. Tieši šajā namā strādāja arī pirmais Pluņģes birģermeistars, kas pilsētu vadījis no 1918. līdz 1930. gadam, — Boruhs Dovīds Goldvasers (Boruchas Dovydas Goldvaseris). 1928. gadā viņš tika apbalvots ar Lietuvas Neatkarības medaļu. 1937. gadā Goldvasers ar ģimeni emigrēja uz Dienvidāfriku. Viņš miris 1956. gadā.

Tuvojoties Lietuvas Neatkarības atjaunošanas desmitgadei, tika pieņemts lēmums tam par godu Pluņģē uzcelt Brīvības pieminekli. Brīvības simbola būvniecība uzsākta 1928. gadā, un pabeigta 1931. gada vasaras beigās. Pirms oficiālās darbu pabeigšanas vietējā katoļu sabiedrība izteica neapmierinātību ar to, ka meistars Kleinauskis Brīvības simbolu — eņģeli — attēlojis ar kailām krūtīm. Turklāt Brīvības piemineklis tika plānots pretim baznīcai, un Pluņģes inteliģence nepiekrita būvēt statuju ar kristietības simboliku. 


Jau pēc pāris gadiem bojātā skulptūra tika demontēta, un turpmākais tās liktenis nav zināms. Betona postaments uzspridzināts 50. gados. 1992. gada 7. septembrī, pieminot Pluņģes pašvaldības 200. gadadienu, tas tika atjaunots — jaunā bronzas skulptūra ir iesvētīta. Skulptūras autors ir Viļņas mākslas darbnīcu tēlnieks Vilims Ķetvirtis (Vilimas Ketvirtis).

Dzīvojamā māja

(bij. pašvaldības ēka, policijas iecirknis) un Brīvības piemineklis

Laisvės al. 8, Pluņģes rajons

No 1567. gada rakstiskajos avotos minētā Pluņģes pilsēta Magdeburgas tiesības ieguva 1792. gadā. 19. gs. Pluņģi pārvaldījuši grāfi Zubovi, no kuriem Pluņģes muižu iegādājušies kņazi Oginski. Viņi muižā atvēruši vienu no pirmajām mūzikas skolām Lietuvā un parku.

Prestižais Pluņģes bulvāris, kas ved muižas parka virzienā, pēc Mīkola Oginska (Mykolas Oginskis) pasūtījuma tika projektēts un apstādīts ar liepām 19. gs. beigās. Sākumā tas tā arī saukts — par Bulvaro ielu, un par Laisvės jeb Brīvības aleju kļuvis tikai pēc neatkarības pasludināšanas.

Pirmās Lietuvas Republikas laikā šī iela bija viena no galvenajām, tajā atradās varas iestādes: Pluņģes pilsētas pašvaldība, ģimnāzija, policijas iecirknis, kā arī ugunsdzēsēju depo, strēlnieku mītne, restorāns Šaulių klubas, kinoteātris, mežniecība un aptieka. Pēc Otrā pasaules kara aleja ieguva nosaukumu Žemaitės. Pēc Lietuvas neatkarības atjaunošanas atgūts Laisvės alejas nosaukums.

Adresē Laisvės alejā 8 arī šodien esošajā, vēl pirms Pirmā pasaules kara celtajā namā, no 1919. līdz ~1930. gadam atradās Pluņģes pilsētas pašvaldība, tajā kādu laiku darbojās arī policijas iecirknis. Tieši šajā namā strādāja arī pirmais Pluņģes birģermeistars, kas pilsētu vadījis no 1918. līdz 1930. gadam, — Boruhs Dovīds Goldvasers (Boruchas Dovydas Goldvaseris). 1928. gadā viņš tika apbalvots ar Lietuvas Neatkarības medaļu. 1937. gadā Goldvasers ar ģimeni emigrēja uz Dienvidāfriku. Viņš miris 1956. gadā.

Tuvojoties Lietuvas Neatkarības atjaunošanas desmitgadei, tika pieņemts lēmums tam par godu Pluņģē uzcelt Brīvības pieminekli. Brīvības simbola būvniecība uzsākta 1928. gadā, un pabeigta 1931. gada vasaras beigās. Pirms oficiālās darbu pabeigšanas vietējā katoļu sabiedrība izteica neapmierinātību ar to, ka meistars Kleinauskis Brīvības simbolu — eņģeli — attēlojis ar kailām krūtīm. Turklāt Brīvības piemineklis tika plānots pretim baznīcai, un Pluņģes inteliģence nepiekrita būvēt statuju ar kristietības simboliku. 


Jau pēc pāris gadiem bojātā skulptūra tika demontēta, un turpmākais tās liktenis nav zināms. Betona postaments uzspridzināts 50. gados. 1992. gada 7. septembrī, pieminot Pluņģes pašvaldības 200. gadadienu, tas tika atjaunots — jaunā bronzas skulptūra ir iesvētīta. Skulptūras autors ir Viļņas mākslas darbnīcu tēlnieks Vilims Ķetvirtis (Vilimas Ketvirtis).

Jūsu komentārs

Nosūtīt
Komentārs veiksmīgi nosūtīts!