ATGRIEZTIES

Dzeltenā minerālūdens avotlapene

7°C
B. Sruogos ielā 3, Birštona
Klausīties
Maršruti

Tikai nedaudzi zina, ka minerālūdens kūrorts līdz neatkarības atjaunošanai bija privāts. Vēl interesantāks ir fakts, ka rakstiskajos avotos ziņas par Birštonu sasniedz pat 14. gs., kad labi nocietināta koka pils minēta Marburgas Viganda Jaunajā Prūsijas hronikā. 1382. gadā Vācu ordeņa lielmestram tika ziņots, ka pie Nemunas atrasta viensēta pie sāļa ūdens. Tas ir gandrīz 500 gadu līdz kūrorta oficiālā statusa piešķiršanai!

Kā atpūtas oāze pilsētiņa kļuva populāra 19. gs., it īpaši pēc tam, kad nodega netālu bijušais Staklišķu kūrorts. 1854. gadā saņemta oficiāla atļauja veidot kūrortu — par to gādāja muižnieks Adoms Bartoševičs (Adomas Bartoševičius) un ārsts Benedikts Biļinskis (Benediktas Bilinskis). Pēc pāris gadu desmitiem kūrortu iegādājās un sāka paplašināt Jieznas muižnieks Ignots Kvinta (Ignotas Kvinta), vēlāk par īpašnieci kļuva Lidija Millere-Kohanovska (Lidija Miller-Kochanovskaja). Pirmā pasaules kara laikā smagi cietusī pilsētiņa pēc neatkarības atjaunošanas nonāca valsts pārziņā, un par to sāka rūpēties Lietuvas Sarkanā Krusta biedrība.  

Avotlapeni lietuviešu valodā sauc par „biuvetė” — tas ir termins, kas cēlies no franču valodas, ar nozīmi ‘celtne virs minerālūdens avota’. Avotlapenes jau 19. gs. parādījās Birštonā, kas strauji kļuva populāra gan veselu cilvēku vidū, gan to, kuri vēlas par tādiem kļūt.

1879. gadā kūrorta īpašnieks, muižnieks Ignots Kvinta avotu nosauca savas meitas Viktorijas vārdā. Mācītājs un rakstnieks Jozs Tums-Vaižgants (Juozas Tumas-Vaižgantas), kurš kūrortu turēja lielā cieņā, vēlāk piedāvāja nosaukumu „Vytautas”, kas mūsdienās Lietuvā ir kļuvis par minerālūdens sinonīmu. Tiesa gan, šo avotu, ko greznoja koka vaļa skulptūra, uzbūvējot Kauņas hidroelektrostaciju, applūdināja Nemuna. Skulptūra, starp citu, kļuva par Birštonas ģerboņa daļu.

Vēsturiskās „Tulpes” sanatorijas avotlapene grezno kūrortu ar reprezentatīvām, pat nedaudz sirreālistiskām formām, kas atgādina pasaku namiņu. Apaļa plāna avotlapenei ir divas ieejas, kas pagarinātas ar iespaidīgām lodžijām. Tornītis ēkas jumta galā imitē laternu.

Mūsdienās ūdenim, ko piegādā uz Birštonas avotlapenēm un minerālūdens pildīšanas rūpnīcu, ir zema un vidēja mineralizācija, bez specifiskām sastāvdaļām (nātrija hlorīds). Uz šo avotlapeni piegādā minerālūdeni ar vidēju mineralizāciju (vairāk nekā 8 g/l), uz vēsturisko „Vytautas” avotlapeni — minerālūdeni ar līdzīgu sastāvu. To iegūst no 125 metru dziļuma.

Dzeltenā minerālūdens avotlapene

B. Sruogos ielā 3, Birštona

Tikai nedaudzi zina, ka minerālūdens kūrorts līdz neatkarības atjaunošanai bija privāts. Vēl interesantāks ir fakts, ka rakstiskajos avotos ziņas par Birštonu sasniedz pat 14. gs., kad labi nocietināta koka pils minēta Marburgas Viganda Jaunajā Prūsijas hronikā. 1382. gadā Vācu ordeņa lielmestram tika ziņots, ka pie Nemunas atrasta viensēta pie sāļa ūdens. Tas ir gandrīz 500 gadu līdz kūrorta oficiālā statusa piešķiršanai!

Kā atpūtas oāze pilsētiņa kļuva populāra 19. gs., it īpaši pēc tam, kad nodega netālu bijušais Staklišķu kūrorts. 1854. gadā saņemta oficiāla atļauja veidot kūrortu — par to gādāja muižnieks Adoms Bartoševičs (Adomas Bartoševičius) un ārsts Benedikts Biļinskis (Benediktas Bilinskis). Pēc pāris gadu desmitiem kūrortu iegādājās un sāka paplašināt Jieznas muižnieks Ignots Kvinta (Ignotas Kvinta), vēlāk par īpašnieci kļuva Lidija Millere-Kohanovska (Lidija Miller-Kochanovskaja). Pirmā pasaules kara laikā smagi cietusī pilsētiņa pēc neatkarības atjaunošanas nonāca valsts pārziņā, un par to sāka rūpēties Lietuvas Sarkanā Krusta biedrība.  

Avotlapeni lietuviešu valodā sauc par „biuvetė” — tas ir termins, kas cēlies no franču valodas, ar nozīmi ‘celtne virs minerālūdens avota’. Avotlapenes jau 19. gs. parādījās Birštonā, kas strauji kļuva populāra gan veselu cilvēku vidū, gan to, kuri vēlas par tādiem kļūt.

1879. gadā kūrorta īpašnieks, muižnieks Ignots Kvinta avotu nosauca savas meitas Viktorijas vārdā. Mācītājs un rakstnieks Jozs Tums-Vaižgants (Juozas Tumas-Vaižgantas), kurš kūrortu turēja lielā cieņā, vēlāk piedāvāja nosaukumu „Vytautas”, kas mūsdienās Lietuvā ir kļuvis par minerālūdens sinonīmu. Tiesa gan, šo avotu, ko greznoja koka vaļa skulptūra, uzbūvējot Kauņas hidroelektrostaciju, applūdināja Nemuna. Skulptūra, starp citu, kļuva par Birštonas ģerboņa daļu.

Vēsturiskās „Tulpes” sanatorijas avotlapene grezno kūrortu ar reprezentatīvām, pat nedaudz sirreālistiskām formām, kas atgādina pasaku namiņu. Apaļa plāna avotlapenei ir divas ieejas, kas pagarinātas ar iespaidīgām lodžijām. Tornītis ēkas jumta galā imitē laternu.

Mūsdienās ūdenim, ko piegādā uz Birštonas avotlapenēm un minerālūdens pildīšanas rūpnīcu, ir zema un vidēja mineralizācija, bez specifiskām sastāvdaļām (nātrija hlorīds). Uz šo avotlapeni piegādā minerālūdeni ar vidēju mineralizāciju (vairāk nekā 8 g/l), uz vēsturisko „Vytautas” avotlapeni — minerālūdeni ar līdzīgu sastāvu. To iegūst no 125 metru dziļuma.

Jūsu komentārs

Nosūtīt
Komentārs veiksmīgi nosūtīts!