Vispārējais maršruts
433 km
79 h
27 h
6 h30 min
Mobilā lietotne
Daudzu ārvalstu pārstāvniecības uz Kauņu pārvācās un šeit iekārtojās uz neilgu laiku, proti, kamēr Viļņa atkal kļūs par galvaspilsētu. Saprotams, ka reti, pat visbagātākā, valsts redzēja jēgu ieguldīt jaunā ēkā, tāpēc parasti pārstāvniecības nomāja telpas vai ēkas.
Par vienīgo izņēmumu starpkaru periodā Kauņā kļuva Vatikāns, kura vēstniecību, oficiāli sauktu par Apustuliskā troņa nunciatūru, V. Putvinskio ielā 1931. gadā projektējis Vītauts Landsberģis-Žemkalnis (Vytautas Landsbergis-Žemkalnis). Varbūt tādēļ, ka arhitekts izglītību ieguva Romā? Jo arī ēka drīzāk atgādina klasisku itāļu villu, nevis kaimiņu ēkas, kas celtas gandrīz vienā laikā modernajā alejā, kura glabāja starpvalstu noslēpumus. Ne tikai ar savām formām tika piešķirts izņēmums novirzīt villu no ielas gareniskā perimetra un pacelt uz Zaļā kalna nogāzes. Tas radīja apstākļus brīnišķīgam, Kauņas centram netipiskam dārzam, kas arī šodien priecē vietējos iedzīvotājus un apmeklētājus.
V. Landsberģis-Žemkalnis nunciatūrā bija paredzējis ne tikai darba, bet arī atpūtas režīmu — ēdamzāle un oranžērija pirmajā stāvā tika atdalītas ar bīdāmu starpsienu, kuru atvelkot, pavērās telpa svinībām. Ēkā paredzēta arī kanceleja, otrajā stāvā — darbistaba, guļamistabas un kapela. Telpas savienotas ar plašu centrālo halli, fasāde izpausta ar atsevišķām daļām.
Politika lēma, ka Vatikāna pārstāvji šajā ēkā tā arī neapmetās. No 1932. gada šeit atradās bērnu slimnīca, vēlāk — tuberkulozes dispansers un bērnudārzs. Pēdējais šajā ēkā iekārtojās Kauņas mākslinieku nams, kas drīzumā svinēs savu 50. gadadienu, tas aicina uz dažādiem kultūras un mākslas pasākumiem gandrīz katru dienu.
Starp citu, V. Putvinskio ielā var sastapt arī citas starpkaru perioda diplomātijas pēdas. Šeit atradās ASV, Ungārijas, Zviedrijas, Argentīnas, Čehoslovākijas un Francijas pārstāvniecības. Pavisam netālu bija arī Ārlietu ministrija, tādēļ var tikai nojaust, kādiem noslēpumiem tīta atmosfēra valdīja šajā kvartālā.
2015. gadā ar Eiropas Komisijas lēmumu Eiropas mantojuma zīmes sarakstā iekļauti 44 Kauņas starpkaru perioda modernisma arhitektūras objekti, to vidū arī šis V. Landsberģa-Žemkalņa darbs.
Daudzu ārvalstu pārstāvniecības uz Kauņu pārvācās un šeit iekārtojās uz neilgu laiku, proti, kamēr Viļņa atkal kļūs par galvaspilsētu. Saprotams, ka reti, pat visbagātākā, valsts redzēja jēgu ieguldīt jaunā ēkā, tāpēc parasti pārstāvniecības nomāja telpas vai ēkas.
Par vienīgo izņēmumu starpkaru periodā Kauņā kļuva Vatikāns, kura vēstniecību, oficiāli sauktu par Apustuliskā troņa nunciatūru, V. Putvinskio ielā 1931. gadā projektējis Vītauts Landsberģis-Žemkalnis (Vytautas Landsbergis-Žemkalnis). Varbūt tādēļ, ka arhitekts izglītību ieguva Romā? Jo arī ēka drīzāk atgādina klasisku itāļu villu, nevis kaimiņu ēkas, kas celtas gandrīz vienā laikā modernajā alejā, kura glabāja starpvalstu noslēpumus. Ne tikai ar savām formām tika piešķirts izņēmums novirzīt villu no ielas gareniskā perimetra un pacelt uz Zaļā kalna nogāzes. Tas radīja apstākļus brīnišķīgam, Kauņas centram netipiskam dārzam, kas arī šodien priecē vietējos iedzīvotājus un apmeklētājus.
V. Landsberģis-Žemkalnis nunciatūrā bija paredzējis ne tikai darba, bet arī atpūtas režīmu — ēdamzāle un oranžērija pirmajā stāvā tika atdalītas ar bīdāmu starpsienu, kuru atvelkot, pavērās telpa svinībām. Ēkā paredzēta arī kanceleja, otrajā stāvā — darbistaba, guļamistabas un kapela. Telpas savienotas ar plašu centrālo halli, fasāde izpausta ar atsevišķām daļām.
Politika lēma, ka Vatikāna pārstāvji šajā ēkā tā arī neapmetās. No 1932. gada šeit atradās bērnu slimnīca, vēlāk — tuberkulozes dispansers un bērnudārzs. Pēdējais šajā ēkā iekārtojās Kauņas mākslinieku nams, kas drīzumā svinēs savu 50. gadadienu, tas aicina uz dažādiem kultūras un mākslas pasākumiem gandrīz katru dienu.
Starp citu, V. Putvinskio ielā var sastapt arī citas starpkaru perioda diplomātijas pēdas. Šeit atradās ASV, Ungārijas, Zviedrijas, Argentīnas, Čehoslovākijas un Francijas pārstāvniecības. Pavisam netālu bija arī Ārlietu ministrija, tādēļ var tikai nojaust, kādiem noslēpumiem tīta atmosfēra valdīja šajā kvartālā.
2015. gadā ar Eiropas Komisijas lēmumu Eiropas mantojuma zīmes sarakstā iekļauti 44 Kauņas starpkaru perioda modernisma arhitektūras objekti, to vidū arī šis V. Landsberģa-Žemkalņa darbs.
