Vispārējais maršruts
433 km
79 h
27 h
6 h30 min
Mobilā lietotne
Stingras formas, skaidri izteiktas funkcijas — tā īsumā varētu raksturot Laisvės jeb Brīvības alejā esošo Kauņas pilsētas pašvaldību. 1940. gadā, kad Valsts krājkasei paredzētā ēka tika pabeigta, šādi izpausmes līdzekļi nebija dominējošie. Salīdzinājumā ar valsts nozīmes objektiem raksturīgo vēsturiskuma tradīciju šādas formas var uzskatīt par svaiga vēja šalti, savukārt fasādes vertikāļu ritms patiešām ir Kauņai raksturīgā modernisma iezīme.
Ar šo ēku var salīdzināt līdzīgā laikā celto Darba namu, kurā mūsdienās atrodas Kauņas kultūras centrs Tautos namai. Starp citu, šīm ēkām ir viens inženieris — Ādolfs Lukošaitis (Adolfas Lukošaitis). Kopā ar viņu Krājkasi projektējis kolēģis Broņus Elsbergs (Bronius Elsbergas), bet projekta autors ir arhitekts Arns Funks (Arnas Funkas), kas 1938. gadā uzvarējis arhitektūras konkursā. Konkurss bija starptautisks, un tas parāda objekta nozīmīgumu. 1939. gadā fasādes skulptūras izveidei tika izsludināts atsevišķs konkurss, kurā uzvarēja Broņus Pundzjus (Bronius Pundzius) (starp šā tēlnieka darbiem — arī „Ūdens nesēja” Zaļajā kalnā, dzejnieka Mairoņa krūšutēls, kā arī… viena no Zaļā tilta slavenajām skulptūrām Viļņā).
Piecu (galvenajā korpusā — pat sešu) stāvu ēkā no trim lakoniskām telpām bija paredzēta ne tikai Krājkase, bet arī Tirdzniecības un Statistikas departamenti, kā arī citas iestādes, kuru darbiniekiem uz Laisvės jeb Brīvības aleju nācās skatīties caur šauriem, augstiem logiem. Pneimatiskajam pastam bija jāatvieglo komunikācija starp atsevišķu nodaļu apakšnodaļām, kas savienotas ar labirintus atgādinošiem koridoriem.
Ēku nepaspēja iekārtot līdz padomju okupācijai, kas notika 1940. gada vasarā, vēlāk tās funkcija tika mainīta. Šeit iekārtojās Kauņas izpildkomiteja un Komunistiskās partijas komiteja. Pirmais stāvs rekonstruēts pēc neatkarības atjaunošanas, līdz ar Kauņas pilsētas pašvaldības izveidi. Ēka joprojām ir interesanta, lai gan neviena no sākotnējām iecerēm nav saglabājusies. Ienākt aicina grozāmās durvis, bet iekšpusē fotoaparātu vilina okupācijai nepakļautie tautiskie interjera elementi. Arī art deco grafikas paraugs, unikāli stikloti griesti Lielajā zālē.
2015. gadā ar Eiropas Komisijas lēmumu Eiropas mantojuma zīmes sarakstā iekļauti 44 Kauņas starpkaru perioda modernisma arhitektūras objekti, to vidū arī ēka, kurā atrodas Kauņas pilsētas pašvaldība.
Stingras formas, skaidri izteiktas funkcijas — tā īsumā varētu raksturot Laisvės jeb Brīvības alejā esošo Kauņas pilsētas pašvaldību. 1940. gadā, kad Valsts krājkasei paredzētā ēka tika pabeigta, šādi izpausmes līdzekļi nebija dominējošie. Salīdzinājumā ar valsts nozīmes objektiem raksturīgo vēsturiskuma tradīciju šādas formas var uzskatīt par svaiga vēja šalti, savukārt fasādes vertikāļu ritms patiešām ir Kauņai raksturīgā modernisma iezīme.
Ar šo ēku var salīdzināt līdzīgā laikā celto Darba namu, kurā mūsdienās atrodas Kauņas kultūras centrs Tautos namai. Starp citu, šīm ēkām ir viens inženieris — Ādolfs Lukošaitis (Adolfas Lukošaitis). Kopā ar viņu Krājkasi projektējis kolēģis Broņus Elsbergs (Bronius Elsbergas), bet projekta autors ir arhitekts Arns Funks (Arnas Funkas), kas 1938. gadā uzvarējis arhitektūras konkursā. Konkurss bija starptautisks, un tas parāda objekta nozīmīgumu. 1939. gadā fasādes skulptūras izveidei tika izsludināts atsevišķs konkurss, kurā uzvarēja Broņus Pundzjus (Bronius Pundzius) (starp šā tēlnieka darbiem — arī „Ūdens nesēja” Zaļajā kalnā, dzejnieka Mairoņa krūšutēls, kā arī… viena no Zaļā tilta slavenajām skulptūrām Viļņā).
Piecu (galvenajā korpusā — pat sešu) stāvu ēkā no trim lakoniskām telpām bija paredzēta ne tikai Krājkase, bet arī Tirdzniecības un Statistikas departamenti, kā arī citas iestādes, kuru darbiniekiem uz Laisvės jeb Brīvības aleju nācās skatīties caur šauriem, augstiem logiem. Pneimatiskajam pastam bija jāatvieglo komunikācija starp atsevišķu nodaļu apakšnodaļām, kas savienotas ar labirintus atgādinošiem koridoriem.
Ēku nepaspēja iekārtot līdz padomju okupācijai, kas notika 1940. gada vasarā, vēlāk tās funkcija tika mainīta. Šeit iekārtojās Kauņas izpildkomiteja un Komunistiskās partijas komiteja. Pirmais stāvs rekonstruēts pēc neatkarības atjaunošanas, līdz ar Kauņas pilsētas pašvaldības izveidi. Ēka joprojām ir interesanta, lai gan neviena no sākotnējām iecerēm nav saglabājusies. Ienākt aicina grozāmās durvis, bet iekšpusē fotoaparātu vilina okupācijai nepakļautie tautiskie interjera elementi. Arī art deco grafikas paraugs, unikāli stikloti griesti Lielajā zālē.
2015. gadā ar Eiropas Komisijas lēmumu Eiropas mantojuma zīmes sarakstā iekļauti 44 Kauņas starpkaru perioda modernisma arhitektūras objekti, to vidū arī ēka, kurā atrodas Kauņas pilsētas pašvaldība.
