Vispārējais maršruts
433 km
79 h
27 h
6 h30 min
Mobilā lietotne
Lai gan pirmās Lietuvas Republikas laikā valstī strauji attīstījās rūpniecība, te joprojām nodarbojās ar lauksaimniecību. 1924. gadā dibinātā Zemes banka šai nozarei bija lielākā kredītiestāde, tāpēc nav nekā neparasta, ka jaunajai bankas ēkai izvēlēts zemesgabals pašā pilsētas centrā.
Starp citu, banku projektējušais Kārlis Reisons ņēmis vērā to, ka ēka atradīsies kaimiņos Kara muzejam, līdz ar to nepārcentās, domājot par eksterjeru. Atturīgas, skaidras klasiskas formas ir racionālisma un funkcionālisma, kā arī banku arhitektūras dominējušo tendenču iezīme. Atturīgi arī interjeri — tas bija gan ekonomisks, gan higiēnisks risinājums. „Dārgu iekārtu, visādu ģipša izgreznojumu un ornamentu, lai gan tie izceļ telpu iekārtojumu, bet allaž krāj putekļus, jaunuzceltajā Zemes bankas ēkā nav,” — 1935. gadā rakstīja Lietuvos aidas.
1935. gadā pabeigtajā ēkā iekārtojās arī Lietuvas Republikas Ārlietu ministrija. Šāda kaimiņu būšana nešķiet dīvaina, paturot prātā, ka nebija nepieciešamības pagaidu galvaspilsētā celt ēkas varas vajadzībām — visi gaidīja, kad Lietuva atgūs Viļņu.
Lietuvu okupējušie vācieši bankas ēkā izveidoja apgabala komisariātu. Padomju vara uz šejieni pārcēla Kauņas Universitāti (vēlāk — Kauņas Politehniskais institūts). Jaunienācējiem tika pielāgots ēkas plānojums. 1964. gadā interjeru greznoja Staša Ušinska (Stasys Ušinskas) vitrāža „Studenti praksē”.
Tagad šeit joprojām atrodas Kauņas Tehnoloģiju universitātes centrālā ēka (kā arī Kauņas Tehnoloģiju universitātes muzejs). To, ka šeit reiz tikuši lemti lauksaimnieku likteņi, var uzminēt, augstu atliecot galvu un apskatot bareljefus, kas attēlo zemnieku galvas. To autors ir dzejnieces Salomējas Nēres (Salomėja Nėris) vīrs Bernards Bučs (Bernardas Bučas).
2015. gadā ar Eiropas Komisijas lēmumu Eiropas mantojuma zīmes sarakstā iekļauti 44 Kauņas starpkaru perioda modernisma arhitektūras objekti, to vidū arī bijusī Zemes banka. Aicinām apmeklēt arī citus netālu esošos Eiropas mantojuma zīmes objektus — Vītauta Dižā Kara muzeju, M. K. Čurļoņa Nacionālo mākslas muzeju, Pažanga un Piena centra namu, kā arī šobrīd Lietuvā senāko kinoteātri Romuva.
Lai gan pirmās Lietuvas Republikas laikā valstī strauji attīstījās rūpniecība, te joprojām nodarbojās ar lauksaimniecību. 1924. gadā dibinātā Zemes banka šai nozarei bija lielākā kredītiestāde, tāpēc nav nekā neparasta, ka jaunajai bankas ēkai izvēlēts zemesgabals pašā pilsētas centrā.
Starp citu, banku projektējušais Kārlis Reisons ņēmis vērā to, ka ēka atradīsies kaimiņos Kara muzejam, līdz ar to nepārcentās, domājot par eksterjeru. Atturīgas, skaidras klasiskas formas ir racionālisma un funkcionālisma, kā arī banku arhitektūras dominējušo tendenču iezīme. Atturīgi arī interjeri — tas bija gan ekonomisks, gan higiēnisks risinājums. „Dārgu iekārtu, visādu ģipša izgreznojumu un ornamentu, lai gan tie izceļ telpu iekārtojumu, bet allaž krāj putekļus, jaunuzceltajā Zemes bankas ēkā nav,” — 1935. gadā rakstīja Lietuvos aidas.
1935. gadā pabeigtajā ēkā iekārtojās arī Lietuvas Republikas Ārlietu ministrija. Šāda kaimiņu būšana nešķiet dīvaina, paturot prātā, ka nebija nepieciešamības pagaidu galvaspilsētā celt ēkas varas vajadzībām — visi gaidīja, kad Lietuva atgūs Viļņu.
Lietuvu okupējušie vācieši bankas ēkā izveidoja apgabala komisariātu. Padomju vara uz šejieni pārcēla Kauņas Universitāti (vēlāk — Kauņas Politehniskais institūts). Jaunienācējiem tika pielāgots ēkas plānojums. 1964. gadā interjeru greznoja Staša Ušinska (Stasys Ušinskas) vitrāža „Studenti praksē”.
Tagad šeit joprojām atrodas Kauņas Tehnoloģiju universitātes centrālā ēka (kā arī Kauņas Tehnoloģiju universitātes muzejs). To, ka šeit reiz tikuši lemti lauksaimnieku likteņi, var uzminēt, augstu atliecot galvu un apskatot bareljefus, kas attēlo zemnieku galvas. To autors ir dzejnieces Salomējas Nēres (Salomėja Nėris) vīrs Bernards Bučs (Bernardas Bučas).
2015. gadā ar Eiropas Komisijas lēmumu Eiropas mantojuma zīmes sarakstā iekļauti 44 Kauņas starpkaru perioda modernisma arhitektūras objekti, to vidū arī bijusī Zemes banka. Aicinām apmeklēt arī citus netālu esošos Eiropas mantojuma zīmes objektus — Vītauta Dižā Kara muzeju, M. K. Čurļoņa Nacionālo mākslas muzeju, Pažanga un Piena centra namu, kā arī šobrīd Lietuvā senāko kinoteātri Romuva.
