„Kāda leģenda vēsta: Laisvės jeb Brīvības alejā drīzumā tiks atvērts kino, kur tajās pašās telpās būs arī modernākā kafejnīca Kauņā. Izrādās, kino ir, bet kafejnīcas nav…” — tik ironiski sākts 1940. gada 8. aprīļa Lietuvos aidas numurā publicētais raksts par kinoteātri Romuva. Raksta nākamajās rindās izteikti komplimenti kinoteātra būvētājiem Antanam un Petram Steikūniem, kuri „ir domājuši par kino apmeklētāju ērtībām, raisot acīm tīkamu sajūsmu”. Bet par visu pēc kārtas.
Brīvības aleju starpkaru periodā varēja dēvēt par kinobulvāri — šeit atradās divpadsmit kinoteātru. Tiesa gan, šī kultūra raksturīga 20. gs. pašā sākumā. Romuva ir pēdējais, kas celts neatkarīgās Lietuvas laikā. Tiesa gan, tā būvniecību ietekmēja nākamais karš — projekta autoriem Antanam un Petram Steikūniem bija jāpārceļ tās sākums, jo viņi piedalījās militārajās mācībās.
Plašākais un oriģinālākais, tāds „kā Parīzē” — tā runāja par arhitekta Nikolaja Mačuļska (Nikolajus Mačiulskis) projektēto moderno 687 vietu kinoteātri, ņemot vērā, starp citu, zāles ventilāciju. Akustiskie risinājumi atspoguļojās zāles ovālajā formā, tika izmantotas īpašas tapetes, savukārt velvi projektējis dzelzsbetona konstrukciju aizsācējs Lietuvā — inženieris Prans Markūns (Pranas Markūnas). Apaļu formu netrūkst arī citās kinoteātra telpās. Speciālisti šos risinājumus attiecina uz ASV tolaik valdošo streamline estētiku, kā arī uz tā saukto vēlīno art deco posmu. Ēku iekļaujot zemesgabalā, izveidota mājīga publiskā telpa — kā vēl viena uzgaidāmā telpa, tikai zem klajas debess.
Par ikonisku kļuva art deco Romuva fasāde, īpaši stikla tornītis, ko kara dēļ nepaspēja apgaismot. Daudzus Kauņas iedzīvotājus iemīlēt kino likusi moderna pils — šobrīd senākais kinoteātris Lietuvā. Interesanti, ka baltu vārdā Romuva kinoteātri sauca arī padomju okupācijas gados, kad saturu kontrolēja Valsts kinofikācijas pārvalde.
2015. gadā ar Eiropas Komisijas lēmumu Eiropas mantojuma zīmes sarakstā iekļauti 44 Kauņas starpkaru perioda modernisma arhitektūras objekti, to vidū arī kinoteātris Romuva.
„Kāda leģenda vēsta: Laisvės jeb Brīvības alejā drīzumā tiks atvērts kino, kur tajās pašās telpās būs arī modernākā kafejnīca Kauņā. Izrādās, kino ir, bet kafejnīcas nav…” — tik ironiski sākts 1940. gada 8. aprīļa Lietuvos aidas numurā publicētais raksts par kinoteātri Romuva. Raksta nākamajās rindās izteikti komplimenti kinoteātra būvētājiem Antanam un Petram Steikūniem, kuri „ir domājuši par kino apmeklētāju ērtībām, raisot acīm tīkamu sajūsmu”. Bet par visu pēc kārtas.
Brīvības aleju starpkaru periodā varēja dēvēt par kinobulvāri — šeit atradās divpadsmit kinoteātru. Tiesa gan, šī kultūra raksturīga 20. gs. pašā sākumā. Romuva ir pēdējais, kas celts neatkarīgās Lietuvas laikā. Tiesa gan, tā būvniecību ietekmēja nākamais karš — projekta autoriem Antanam un Petram Steikūniem bija jāpārceļ tās sākums, jo viņi piedalījās militārajās mācībās.
Plašākais un oriģinālākais, tāds „kā Parīzē” — tā runāja par arhitekta Nikolaja Mačuļska (Nikolajus Mačiulskis) projektēto moderno 687 vietu kinoteātri, ņemot vērā, starp citu, zāles ventilāciju. Akustiskie risinājumi atspoguļojās zāles ovālajā formā, tika izmantotas īpašas tapetes, savukārt velvi projektējis dzelzsbetona konstrukciju aizsācējs Lietuvā — inženieris Prans Markūns (Pranas Markūnas). Apaļu formu netrūkst arī citās kinoteātra telpās. Speciālisti šos risinājumus attiecina uz ASV tolaik valdošo streamline estētiku, kā arī uz tā saukto vēlīno art deco posmu. Ēku iekļaujot zemesgabalā, izveidota mājīga publiskā telpa — kā vēl viena uzgaidāmā telpa, tikai zem klajas debess.
Par ikonisku kļuva art deco Romuva fasāde, īpaši stikla tornītis, ko kara dēļ nepaspēja apgaismot. Daudzus Kauņas iedzīvotājus iemīlēt kino likusi moderna pils — šobrīd senākais kinoteātris Lietuvā. Interesanti, ka baltu vārdā Romuva kinoteātri sauca arī padomju okupācijas gados, kad saturu kontrolēja Valsts kinofikācijas pārvalde.
2015. gadā ar Eiropas Komisijas lēmumu Eiropas mantojuma zīmes sarakstā iekļauti 44 Kauņas starpkaru perioda modernisma arhitektūras objekti, to vidū arī kinoteātris Romuva.