ATGRIEZTIES

Palangas vecā autoosta

11°C
Vytauto ielā 94 / Kretingos ielā 1, Palanga
Klausīties
Maršruti

Palanga ir viena no senākajām Lietuvas apdzīvotajām vietām, avotos minēta jau 1161. gadā. 15.–17 gs. tā bijusi Lietuvas nozīmīgākā osta. No 1819. gada līdz Pirmajam pasaules karam Palanga un daudzas apkārtnes apdzīvotās vietas piederējušas Kurzemes guberņai, un līdz 1921. gadam — Latvijai. Ostas pilsētas pārvēršanās par kūrortu straujāka kļuva 1824. gadā, kad par Palangas īpašnieku kļuva cara armijas pulkvedis, grāfs Mīkols Tiškevičs (Mykolas Tiškevičius). Vytauto, S. Dariaus ir S. Girėno un J. Basanavičiaus ielas kļuva par jaunās pilsētas centru, un pēdējā iela — arī par galveno ielu. Jaunā kūrorta (šis tituls oficiāli piešķirts 1909. gadā) arhitektūra, visbiežāk koka, bija saskaņota ar gleznaino piejūras dabu, šī tendence turpinājās arī starpkaru periodā.

Tikai 1921. gadā Palangu un Sventāju, pēc starptautiskā līmenī atrisinātiem strīdiem ar Latviju, pārņēma Lietuva, un līdz 1935. gadam kūrorta pludmale piederējusi grāfam Fēliksam Tiškevičam (Feliksas Tiškevičius). Iedomājieties, cik gribētāju šeit nokļūt radās, kad kāpas pārņēma valsts?

Atpūtniekiem bija ērti jāatbrauc, tāpēc tika nolemts, ka kūrortam ir nepieciešama autoosta, un 1937. gadā tika izpirkts kvartāls starp Kretingos, Vytauto ielām un veco tirgus laukumu. Nevienam neradās sentiments pret vecajām šejienes mājām — jaunais projekts bija Palangas straujās modernizācijas sākums.

Stacijas projekta autors ir Ķībartos dzimušais, Berlīnē studējušais arhitekts Vadims Ļvovs (Vadimas Lvovas). Uz Palangu no Šauļiem viņu atvilinājis kūrorta birģermeistars Jons Šļūps (Jonas Šliūpas), bonusā pievienojot arī Sventāju. Pirmais Palangas arhitekts nepārtraukti strādājis vairākus gadus. Šodien zināmais kinoteātris Ramybė, villa Šilelis, dzīvojamās mājas, vasaras estrāde, Sventājas ostas būvniecības uzraudzība un… Lietuvā pirmā mūra autoosta ar viesnīcu un kafejnīcu ir viņa nopelns.

1939. gadā atklātā iespaidīgu modernu formu autoosta, kas varēja uzņemt lielu atpūtnieku plūsmu, palīdzēja kūrortam atgūties pēc lielā 1938. gada ugunsgrēka. Pieaugot autobusu skaitam, tika sakārtoti ceļi, kas veda uz kūrortu.

2014. gadā kūrorta malā, pie Klaipēdas šosejas, tika atvērta jauna autoosta. Vecās autoostas ēkā darbojas Palangas tūrisma informācijas centrs, kas 2010. gadā iekļauts Lietuvas Kultūras vērtību reģistrā. Pievilcīgā vietā esošo autoostas teritoriju plānots turpināt attīstīt — veikt rekonstrukciju un pārvērst par jaunu piesaistes centru.

Palangas vecā autoosta

Vytauto ielā 94 / Kretingos ielā 1, Palanga

Palanga ir viena no senākajām Lietuvas apdzīvotajām vietām, avotos minēta jau 1161. gadā. 15.–17 gs. tā bijusi Lietuvas nozīmīgākā osta. No 1819. gada līdz Pirmajam pasaules karam Palanga un daudzas apkārtnes apdzīvotās vietas piederējušas Kurzemes guberņai, un līdz 1921. gadam — Latvijai. Ostas pilsētas pārvēršanās par kūrortu straujāka kļuva 1824. gadā, kad par Palangas īpašnieku kļuva cara armijas pulkvedis, grāfs Mīkols Tiškevičs (Mykolas Tiškevičius). Vytauto, S. Dariaus ir S. Girėno un J. Basanavičiaus ielas kļuva par jaunās pilsētas centru, un pēdējā iela — arī par galveno ielu. Jaunā kūrorta (šis tituls oficiāli piešķirts 1909. gadā) arhitektūra, visbiežāk koka, bija saskaņota ar gleznaino piejūras dabu, šī tendence turpinājās arī starpkaru periodā.

Tikai 1921. gadā Palangu un Sventāju, pēc starptautiskā līmenī atrisinātiem strīdiem ar Latviju, pārņēma Lietuva, un līdz 1935. gadam kūrorta pludmale piederējusi grāfam Fēliksam Tiškevičam (Feliksas Tiškevičius). Iedomājieties, cik gribētāju šeit nokļūt radās, kad kāpas pārņēma valsts?

Atpūtniekiem bija ērti jāatbrauc, tāpēc tika nolemts, ka kūrortam ir nepieciešama autoosta, un 1937. gadā tika izpirkts kvartāls starp Kretingos, Vytauto ielām un veco tirgus laukumu. Nevienam neradās sentiments pret vecajām šejienes mājām — jaunais projekts bija Palangas straujās modernizācijas sākums.

Stacijas projekta autors ir Ķībartos dzimušais, Berlīnē studējušais arhitekts Vadims Ļvovs (Vadimas Lvovas). Uz Palangu no Šauļiem viņu atvilinājis kūrorta birģermeistars Jons Šļūps (Jonas Šliūpas), bonusā pievienojot arī Sventāju. Pirmais Palangas arhitekts nepārtraukti strādājis vairākus gadus. Šodien zināmais kinoteātris Ramybė, villa Šilelis, dzīvojamās mājas, vasaras estrāde, Sventājas ostas būvniecības uzraudzība un… Lietuvā pirmā mūra autoosta ar viesnīcu un kafejnīcu ir viņa nopelns.

1939. gadā atklātā iespaidīgu modernu formu autoosta, kas varēja uzņemt lielu atpūtnieku plūsmu, palīdzēja kūrortam atgūties pēc lielā 1938. gada ugunsgrēka. Pieaugot autobusu skaitam, tika sakārtoti ceļi, kas veda uz kūrortu.

2014. gadā kūrorta malā, pie Klaipēdas šosejas, tika atvērta jauna autoosta. Vecās autoostas ēkā darbojas Palangas tūrisma informācijas centrs, kas 2010. gadā iekļauts Lietuvas Kultūras vērtību reģistrā. Pievilcīgā vietā esošo autoostas teritoriju plānots turpināt attīstīt — veikt rekonstrukciju un pārvērst par jaunu piesaistes centru.

Jūsu komentārs

Nosūtīt
Komentārs veiksmīgi nosūtīts!