ATGRIEZTIES

Palangas Vlada Jurguta pamatskola

7°C
Ganyklų ielā 2 / Kretingos ielā 21, Palanga
Klausīties
Maršruti

Palanga ir viena no senākajām Lietuvas apdzīvotajām vietām, avotos minēta jau 1161. gadā. 15.–17 gs. tā bijusi Lietuvas nozīmīgākā osta. No 1819. gada līdz Pirmajam pasaules karam Palanga un daudzas apkārtnes apdzīvotās vietas piederējušas Kurzemes guberņai, un līdz 1921. gadam — Latvijai. Ostas pilsētas pārvēršanās par kūrortu straujāka kļuva 1824. gadā, kad par Palangas īpašnieku kļuva cara armijas pulkvedis, grāfs Mīkols Tiškevičs (Mykolas Tiškevičius). Vytauto, S. Dariaus ir S. Girėno un J. Basanavičiaus ielas kļuva par jaunās pilsētas centru, un pēdējā iela — arī par galveno ielu. Jaunā kūrorta (šis tituls oficiāli piešķirts 1909. gadā) arhitektūra, visbiežāk koka, bija saskaņota ar gleznaino piejūras dabu, šī tendence turpinājās arī starpkaru periodā.

1938. gadā Palangas kūrortā izcēlās milzīgs ugunsgrēks, kas nodarīja lielu postu. Pilsēta zaudēja ģimnāziju, pastu, dažas sākumskolas, veikalus, kas atradušies pilsētas centrālajā daļā, tirgus ēkas, dzintara darbnīcas un daudzas rūpnieciskās būves. Lai arī Izglītības ministrija nesen bija finansējusi modernu izglītības iestāžu būvniecību Skodā un Kretingā, tā vairāk nekā 350 tūkst. litu piešķīrusi arī jaunai skolas ēkai kūrortā.

Palangai tika pielāgots slavenā Staša Kudoka (Stasys Kudokas) projekts Vieves skolai, nedaudz to koriģējot, piemēram, paredzot dzīvokli direktoram. Tomēr ne vadītāja dzīvoklis izceļ šo izglītības iestādi starp citām Lietuvā. Projekts tika pilnveidots ar palielām atpūtniekiem, tūristiem un ceļotājiem paredzētām telpām. Līdz pat 200 vietām! Īsts kūrorta uzņēmējdarbības piemērs — kāpēc būtu jātur brīva platība vasarā, kad bērniem brīvlaiks?

Mazāk nekā gada laikā uzbūvētā skola kļuva par kūrorta atgūšanās simbolu. Monumentāla, simetriska, ar gadsimta elpu — kā uzsvēris arhitektūras vēsturnieks dr. Vaids Petrulis (Vaidas Petrulis), tālaika žurnālisti ēkai līmējuši pat sārtojošas meža zemenes etiķeti.

Kas ir bijis Vlads Jurgutis (Vladas Jurgutis), kura vārdā 1997. gadā nosaukta šī skola (patiesībā Padomju okupācijas laikā tās kompleksu papildinājusi jauna ēka un piebūve)? Tas ir Palangas pagastā dzimis mācītājs, reliģiskās organizācijas Ateitininkai biedrs, ekonomikas zinātņu doktors (lita tēvs!) un Lietuvas bankas organizators.

Palangas Vlada Jurguta pamatskola

Ganyklų ielā 2 / Kretingos ielā 21, Palanga

Palanga ir viena no senākajām Lietuvas apdzīvotajām vietām, avotos minēta jau 1161. gadā. 15.–17 gs. tā bijusi Lietuvas nozīmīgākā osta. No 1819. gada līdz Pirmajam pasaules karam Palanga un daudzas apkārtnes apdzīvotās vietas piederējušas Kurzemes guberņai, un līdz 1921. gadam — Latvijai. Ostas pilsētas pārvēršanās par kūrortu straujāka kļuva 1824. gadā, kad par Palangas īpašnieku kļuva cara armijas pulkvedis, grāfs Mīkols Tiškevičs (Mykolas Tiškevičius). Vytauto, S. Dariaus ir S. Girėno un J. Basanavičiaus ielas kļuva par jaunās pilsētas centru, un pēdējā iela — arī par galveno ielu. Jaunā kūrorta (šis tituls oficiāli piešķirts 1909. gadā) arhitektūra, visbiežāk koka, bija saskaņota ar gleznaino piejūras dabu, šī tendence turpinājās arī starpkaru periodā.

1938. gadā Palangas kūrortā izcēlās milzīgs ugunsgrēks, kas nodarīja lielu postu. Pilsēta zaudēja ģimnāziju, pastu, dažas sākumskolas, veikalus, kas atradušies pilsētas centrālajā daļā, tirgus ēkas, dzintara darbnīcas un daudzas rūpnieciskās būves. Lai arī Izglītības ministrija nesen bija finansējusi modernu izglītības iestāžu būvniecību Skodā un Kretingā, tā vairāk nekā 350 tūkst. litu piešķīrusi arī jaunai skolas ēkai kūrortā.

Palangai tika pielāgots slavenā Staša Kudoka (Stasys Kudokas) projekts Vieves skolai, nedaudz to koriģējot, piemēram, paredzot dzīvokli direktoram. Tomēr ne vadītāja dzīvoklis izceļ šo izglītības iestādi starp citām Lietuvā. Projekts tika pilnveidots ar palielām atpūtniekiem, tūristiem un ceļotājiem paredzētām telpām. Līdz pat 200 vietām! Īsts kūrorta uzņēmējdarbības piemērs — kāpēc būtu jātur brīva platība vasarā, kad bērniem brīvlaiks?

Mazāk nekā gada laikā uzbūvētā skola kļuva par kūrorta atgūšanās simbolu. Monumentāla, simetriska, ar gadsimta elpu — kā uzsvēris arhitektūras vēsturnieks dr. Vaids Petrulis (Vaidas Petrulis), tālaika žurnālisti ēkai līmējuši pat sārtojošas meža zemenes etiķeti.

Kas ir bijis Vlads Jurgutis (Vladas Jurgutis), kura vārdā 1997. gadā nosaukta šī skola (patiesībā Padomju okupācijas laikā tās kompleksu papildinājusi jauna ēka un piebūve)? Tas ir Palangas pagastā dzimis mācītājs, reliģiskās organizācijas Ateitininkai biedrs, ekonomikas zinātņu doktors (lita tēvs!) un Lietuvas bankas organizators.

Jūsu komentārs

Nosūtīt
Komentārs veiksmīgi nosūtīts!