Pluņģe
5 km
30 min
18 min
12 min
Mobilā lietotne
Pēc neatkarības pasludināšanas, jau 1919. gada 6. jūlijā tika palaists pirmais vilciens no Kaišadores uz Radvilišķiem. Atjaunotā Lietuvas Republika uzsāka vecā, Krievijas impērijas laikā izveidotā dzelzceļa tīkla renovāciju un jaunā, jau Lietuvas Republikas, dzelzceļa tīkla izveidi. Pēc tam, kad 1923. gadā Klaipēdas novads tika pievienots Lietuvai, radās vajadzība izveidot jaunu, ātrāku līniju, kas savieno valsti ar Klaipēdas ostu.
Tātad 1923. gadā tika apstiprināti galvenie virzieni, starp tiem — Amaļi (Amaliai)–Telši (Telšiai)–Kretinga. 1926. gadā tika izbūvēts posms Telši (Telšiai)–Kuži (Kužiai), un 1932. gadā — posms Kretinga–Telši, kas ar jauno posmu savienoja Lielo Lietuvu ar Klaipēdu. Šajā trasē tika uzbūvētas arī piecas jaunas dzelzceļa stacijas — Kartenas (Kūlupēnos (Kūlupėnai)), Šateiķu (Šateikiai), Lieplauķes (Lieplaukė), Telšu (Telšiai) un Pluņģes (Plungė). Pēdējā tika atklāta 1932. gada 29. oktobrī, un tā tiek izmantota joprojām. Tas bija ievērojams notikums Pluņģē, jo pilsētā dzīvojuši daudzi tirgotāji, kam dzelzceļa līnija nozīmēja ātrāku eksportu un importu. Dzelzceļa līnija ietekmējusi pilsētas izaugsmi un attīstību. Turklāt notikuma nozīmīgumu ilustrē fakts, ka līnijas atklāšanas dienā Pluņģē ar vilcienu ieradās Lietuvas prezidents Antans Smetona.
Taupot finanšu līdzekļus un steidzoties pēc iespējas ātrāk savienot valsti ar dzelzceļiem, Pluņģes stacija tika uzbūvēta pēc tā paša projekta, kā stacija Telšos, — šīs, lielākās trasē, stacijas ir attiecināmas uz modernizēta neoklasicisma stilu. Līdzīga arī Kartenas stacija, tikai tā nav simetriska. Centrālā mūra, ar apmetumu Pluņģes stacijas ēka ar vestibilu ir divstāvīga, sānu ēkas — vienstāva. Ēkas ir pārklātas ar skārda jumtu.
Blakus stacijai tika uzbūvēta arī dažādu rangu dzelzceļa darbiniekiem paredzēta dienesta dzīvojamā māja, ko sauc par Dzelzceļnieku namu. Tas arī ir standarta, lakoniski dekorēts projekts. Tipiska šādu vienstāva dzīvojamo māju iezīme ir četrslīpju jumti ar mansardiem un dekora elementos citētās stacijas ēkas izteiksmīgā parapeta detaļas. Ēkā tika iekārtoti trīs dzīvokļi, vienā no tiem dzīvoja Pluņģes dzelzceļa stacijas priekšnieks. Nedaudz tālāk ir uzbūvēts arī ūdenstornis lokomotīvju vajadzībām.
Pēc neatkarības pasludināšanas, jau 1919. gada 6. jūlijā tika palaists pirmais vilciens no Kaišadores uz Radvilišķiem. Atjaunotā Lietuvas Republika uzsāka vecā, Krievijas impērijas laikā izveidotā dzelzceļa tīkla renovāciju un jaunā, jau Lietuvas Republikas, dzelzceļa tīkla izveidi. Pēc tam, kad 1923. gadā Klaipēdas novads tika pievienots Lietuvai, radās vajadzība izveidot jaunu, ātrāku līniju, kas savieno valsti ar Klaipēdas ostu.
Tātad 1923. gadā tika apstiprināti galvenie virzieni, starp tiem — Amaļi (Amaliai)–Telši (Telšiai)–Kretinga. 1926. gadā tika izbūvēts posms Telši (Telšiai)–Kuži (Kužiai), un 1932. gadā — posms Kretinga–Telši, kas ar jauno posmu savienoja Lielo Lietuvu ar Klaipēdu. Šajā trasē tika uzbūvētas arī piecas jaunas dzelzceļa stacijas — Kartenas (Kūlupēnos (Kūlupėnai)), Šateiķu (Šateikiai), Lieplauķes (Lieplaukė), Telšu (Telšiai) un Pluņģes (Plungė). Pēdējā tika atklāta 1932. gada 29. oktobrī, un tā tiek izmantota joprojām. Tas bija ievērojams notikums Pluņģē, jo pilsētā dzīvojuši daudzi tirgotāji, kam dzelzceļa līnija nozīmēja ātrāku eksportu un importu. Dzelzceļa līnija ietekmējusi pilsētas izaugsmi un attīstību. Turklāt notikuma nozīmīgumu ilustrē fakts, ka līnijas atklāšanas dienā Pluņģē ar vilcienu ieradās Lietuvas prezidents Antans Smetona.
Taupot finanšu līdzekļus un steidzoties pēc iespējas ātrāk savienot valsti ar dzelzceļiem, Pluņģes stacija tika uzbūvēta pēc tā paša projekta, kā stacija Telšos, — šīs, lielākās trasē, stacijas ir attiecināmas uz modernizēta neoklasicisma stilu. Līdzīga arī Kartenas stacija, tikai tā nav simetriska. Centrālā mūra, ar apmetumu Pluņģes stacijas ēka ar vestibilu ir divstāvīga, sānu ēkas — vienstāva. Ēkas ir pārklātas ar skārda jumtu.
Blakus stacijai tika uzbūvēta arī dažādu rangu dzelzceļa darbiniekiem paredzēta dienesta dzīvojamā māja, ko sauc par Dzelzceļnieku namu. Tas arī ir standarta, lakoniski dekorēts projekts. Tipiska šādu vienstāva dzīvojamo māju iezīme ir četrslīpju jumti ar mansardiem un dekora elementos citētās stacijas ēkas izteiksmīgā parapeta detaļas. Ēkā tika iekārtoti trīs dzīvokļi, vienā no tiem dzīvoja Pluņģes dzelzceļa stacijas priekšnieks. Nedaudz tālāk ir uzbūvēts arī ūdenstornis lokomotīvju vajadzībām.
