Pluņģe
5 km
30 min
18 min
12 min
Mobilā lietotne
No 1567. gada rakstiskajos avotos minētā Pluņģes pilsēta Magdeburgas tiesības ieguva 1792. gadā, tomēr nepaspēja tās izmantot. Pēc Trešās Abu Tautu Republikas sadalīšanas (1795. gadā) Pluņģi pārvaldījuši grāfi Zubovi, no kuriem Pluņģes muižu 19. gs. beigās iegādājušies kņazi Oginski. Viņi muižā atvēruši vienu no pirmajām mūzikas skolām Lietuvā.
1923. gadā 55 % pilsētas iedzīvotāju bijuši lietuvieši, 44 % — ebreji. Ebreji pārvaldījuši arī daudzus pilsētas uzņēmumus, turīgākās ģimenes dzīvojušas starpkaru periodā izbūvētajā Vytauto ielā. Starpkaru periodā pilsētas attīstību lielā mērā ietekmējusi jaunā dzelzceļa līnija, linu šķiedras un kokvilnas fabrika Kučiskis – Pabedinski, kā arī ebreju bizness, amatniecība un vietējo žemaišu lauksaimniecības produkcija. 1941. gadā tika iznīcināta gandrīz visa Pluņģes Ebreju kopiena. Pēc kara Pluņģes tēls ievērojami izmainījās, tika plānots, ka pilsēta kļūs par reģiona rūpniecības centru, tomēr tā nenotika. Šodien aicinām doties pastaigā pa pilsētas vēsturisko daļu, sameklēt starpkaru perioda progresa pēdas un painteresēties, kādi cilvēki veidojuši šo pilsētu.
Žemaišu mākslas muzejā var atrast 1931. gada ugunsgrēka Pluņģē fotoattēlus, ko uzņēmis Igns Stropus (Ignas Stropus). Turpat ir informācija, ka 1931. gada 31. martā ap plkst. 11.00, Vytauto prospektā, tirgotāja Haima Resta (Chaimas Restas), Ebreju tautas bankas valdes locekļa, namā, kurā bijusi arī viesnīca, izcēlies ugunsgrēks, kas pārņēmis arī citas ēkas, kuru jumti bijuši klāti ar šķindeļiem un salmiem.
Šīs viesnīcas un Restu dzimtas stāsts ir kinematogrāfisks. Pirmo viesnīcu Pluņģē atvērusi Irmas Resta atraitne Estere Restiene (Ester Restienė). Viesnīcas Vytauto ielā sākums bija nelielas istabiņas noma un gardas maltītes gatavošana viesiem. Sekmīgi attīstījusi savu biznesu, Restiene viesnīcas vadību nodevusi saviem dēliem Leizeram (Leizeris), Haimam (Chaimas) un Hillelam (Hillel). Tomēr līdz pat savai bojāejai Kauņas Devītajā fortā Otrā pasaules kara laikā Restiene bija svarīgākais cilvēks ģimenes biznesā.
Tagad Vytauto ielas sākumā esošā stūra, starpkaru periodam raksturīgi liekta modernu formu mūra divstāvu māja ir uzbūvēta jau pēc ugunsgrēka, kas pilsētā nodarīja lielu postu. Turklāt ir zināms, ka blakus jaunajai mūra viesnīcas ēkai, no Vytauto ielas puses, Resti bija ierīkojuši degvielas uzpildes staciju ar pazemes rezervuāru.
Līdz 2018. gada beigām ēkā atradās policijas komisariāts.
No 1567. gada rakstiskajos avotos minētā Pluņģes pilsēta Magdeburgas tiesības ieguva 1792. gadā, tomēr nepaspēja tās izmantot. Pēc Trešās Abu Tautu Republikas sadalīšanas (1795. gadā) Pluņģi pārvaldījuši grāfi Zubovi, no kuriem Pluņģes muižu 19. gs. beigās iegādājušies kņazi Oginski. Viņi muižā atvēruši vienu no pirmajām mūzikas skolām Lietuvā.
1923. gadā 55 % pilsētas iedzīvotāju bijuši lietuvieši, 44 % — ebreji. Ebreji pārvaldījuši arī daudzus pilsētas uzņēmumus, turīgākās ģimenes dzīvojušas starpkaru periodā izbūvētajā Vytauto ielā. Starpkaru periodā pilsētas attīstību lielā mērā ietekmējusi jaunā dzelzceļa līnija, linu šķiedras un kokvilnas fabrika Kučiskis – Pabedinski, kā arī ebreju bizness, amatniecība un vietējo žemaišu lauksaimniecības produkcija. 1941. gadā tika iznīcināta gandrīz visa Pluņģes Ebreju kopiena. Pēc kara Pluņģes tēls ievērojami izmainījās, tika plānots, ka pilsēta kļūs par reģiona rūpniecības centru, tomēr tā nenotika. Šodien aicinām doties pastaigā pa pilsētas vēsturisko daļu, sameklēt starpkaru perioda progresa pēdas un painteresēties, kādi cilvēki veidojuši šo pilsētu.
Žemaišu mākslas muzejā var atrast 1931. gada ugunsgrēka Pluņģē fotoattēlus, ko uzņēmis Igns Stropus (Ignas Stropus). Turpat ir informācija, ka 1931. gada 31. martā ap plkst. 11.00, Vytauto prospektā, tirgotāja Haima Resta (Chaimas Restas), Ebreju tautas bankas valdes locekļa, namā, kurā bijusi arī viesnīca, izcēlies ugunsgrēks, kas pārņēmis arī citas ēkas, kuru jumti bijuši klāti ar šķindeļiem un salmiem.
Šīs viesnīcas un Restu dzimtas stāsts ir kinematogrāfisks. Pirmo viesnīcu Pluņģē atvērusi Irmas Resta atraitne Estere Restiene (Ester Restienė). Viesnīcas Vytauto ielā sākums bija nelielas istabiņas noma un gardas maltītes gatavošana viesiem. Sekmīgi attīstījusi savu biznesu, Restiene viesnīcas vadību nodevusi saviem dēliem Leizeram (Leizeris), Haimam (Chaimas) un Hillelam (Hillel). Tomēr līdz pat savai bojāejai Kauņas Devītajā fortā Otrā pasaules kara laikā Restiene bija svarīgākais cilvēks ģimenes biznesā.
Tagad Vytauto ielas sākumā esošā stūra, starpkaru periodam raksturīgi liekta modernu formu mūra divstāvu māja ir uzbūvēta jau pēc ugunsgrēka, kas pilsētā nodarīja lielu postu. Turklāt ir zināms, ka blakus jaunajai mūra viesnīcas ēkai, no Vytauto ielas puses, Resti bija ierīkojuši degvielas uzpildes staciju ar pazemes rezervuāru.
Līdz 2018. gada beigām ēkā atradās policijas komisariāts.
