ATGRIEZTIES

Sanatorija

4°C
Kurorto ielā 6, Druskininki
Klausīties
Maršruti

Druskininki vēstures avotos pirmo reizi minēti 1596. gadā — rakstīts, ka Druskininku ciems atdots Pervalkas muižas pārvaldniekam Voropajam. Jau tajos laikos ciema iedzīvotāji ievērojuši ar sāli bagāto Nemunas apkārtnē esošo avotu dziedinošās spējas, un tā ārstējuši savu kāju brūces. Ir zināma pat tautas dziednieku Sūrušu (Sūrmiešu, Suraušu) dinastija. Arī vārda druskininkas nozīme ir ‘cilvēks, kas nodarbojas ar sāls ieguvi un pārdošanu’.

1794. gadā ar Polijas karaļa Staņislava Augusta Poņatovska (Stanislaw August Poniatowski) dekrētu Druskininki tika pasludināti par dziedniecisku vietu. 1837. gadā atļauju attīstīt kūrortu, kas bija kļuvis slavens ar dūņu un minerālvannām, deva cars Nikolajs I. Kūrorts, kas Pirmā pasaules kara laikā daudz cietis, faktiski tika atjaunots 1930. gadā. Starpkaru periodā, kad Druskininki piederēja Polijai, strauji auga to cilvēku skaits, kuri šeit ārstējās, tika celtas daudzas jaunas savdabīgas rekreācijas arhitektūras ēkas.

Druskininkiem raksturīga savdabīga, pārsvarā koka, rekreācijas arhitektūra. Straujāka villu būvniecība sākās vēl līdz Pirmajam pasaules karam, bet aktīvākā — līdz Otrajam pasaules karam.

Nesteidzīgi rīti, malkojot kafiju numura balkonā un raugoties uz apakšā tekošo Nemunu, — šādu greznību ap 1930. gadu jau varēja baudīt Druskininku kūrorta viesi. Diemžēl nav saglabājušās nekādas ziņas par personu, kas projektējusi šo sanatoriju — lielāko guļbūvi pilsētā. Tomēr tas ir objekts, kurā šodien ir vērts piestāt ne tikai lieliskās atrašanās vietas, kas dāvā mieru, bet arī ekskluzīvās arhitektūras dēļ.

Druskininku vēsturiskajā daļā esošā augu valsts ieskautā divstāvu sanatorija ir T-veida formā. Visiespaidīgāk ēka izskatās, stāvot tai pretī — četras masīvas kolonnas nosedz atvērto lieveni, kas turpinās pa abiem stāviem, un tur trīsstūrveida frontonu.

Ēkas rekonstrukcijas laikā cokola stāvā izveidoti vitrīnu logi — tie, tiesa gan, pirts apmeklētājiem paver skatu uz Nemunu, tomēr neiederas kopā ar citiem koka ēkas elementiem. Mainīti arī citi sanatorijas elementi, bet tā ir saglabājusi savu sākotnējo funkciju. Šeit darbojas viesnīca Vingis, kompleksam pieder arī blakus esošā viesnīca Violeta.

Sanatorija

Kurorto ielā 6, Druskininki

Druskininki vēstures avotos pirmo reizi minēti 1596. gadā — rakstīts, ka Druskininku ciems atdots Pervalkas muižas pārvaldniekam Voropajam. Jau tajos laikos ciema iedzīvotāji ievērojuši ar sāli bagāto Nemunas apkārtnē esošo avotu dziedinošās spējas, un tā ārstējuši savu kāju brūces. Ir zināma pat tautas dziednieku Sūrušu (Sūrmiešu, Suraušu) dinastija. Arī vārda druskininkas nozīme ir ‘cilvēks, kas nodarbojas ar sāls ieguvi un pārdošanu’.

1794. gadā ar Polijas karaļa Staņislava Augusta Poņatovska (Stanislaw August Poniatowski) dekrētu Druskininki tika pasludināti par dziedniecisku vietu. 1837. gadā atļauju attīstīt kūrortu, kas bija kļuvis slavens ar dūņu un minerālvannām, deva cars Nikolajs I. Kūrorts, kas Pirmā pasaules kara laikā daudz cietis, faktiski tika atjaunots 1930. gadā. Starpkaru periodā, kad Druskininki piederēja Polijai, strauji auga to cilvēku skaits, kuri šeit ārstējās, tika celtas daudzas jaunas savdabīgas rekreācijas arhitektūras ēkas.

Druskininkiem raksturīga savdabīga, pārsvarā koka, rekreācijas arhitektūra. Straujāka villu būvniecība sākās vēl līdz Pirmajam pasaules karam, bet aktīvākā — līdz Otrajam pasaules karam.

Nesteidzīgi rīti, malkojot kafiju numura balkonā un raugoties uz apakšā tekošo Nemunu, — šādu greznību ap 1930. gadu jau varēja baudīt Druskininku kūrorta viesi. Diemžēl nav saglabājušās nekādas ziņas par personu, kas projektējusi šo sanatoriju — lielāko guļbūvi pilsētā. Tomēr tas ir objekts, kurā šodien ir vērts piestāt ne tikai lieliskās atrašanās vietas, kas dāvā mieru, bet arī ekskluzīvās arhitektūras dēļ.

Druskininku vēsturiskajā daļā esošā augu valsts ieskautā divstāvu sanatorija ir T-veida formā. Visiespaidīgāk ēka izskatās, stāvot tai pretī — četras masīvas kolonnas nosedz atvērto lieveni, kas turpinās pa abiem stāviem, un tur trīsstūrveida frontonu.

Ēkas rekonstrukcijas laikā cokola stāvā izveidoti vitrīnu logi — tie, tiesa gan, pirts apmeklētājiem paver skatu uz Nemunu, tomēr neiederas kopā ar citiem koka ēkas elementiem. Mainīti arī citi sanatorijas elementi, bet tā ir saglabājusi savu sākotnējo funkciju. Šeit darbojas viesnīca Vingis, kompleksam pieder arī blakus esošā viesnīca Violeta.

Jūsu komentārs

Nosūtīt
Komentārs veiksmīgi nosūtīts!