Telši
3.5 km
30 min
12 min
9 min
Mobilā lietotne
Kuršu zemēs izveidotā Telšu pilsēta minēta kopš 1450. gada. 1791. gadā pilsētai piešķirtas Magdeburgas tiesības. Tajā pašā gadā bernardīnu mūki uz pakalna uzbūvēja mūra baznīcu, kas 1926. gadā, pēc Telšu bīskapijas nodibināšanas, kļuva par katedrāli. 1793. gadā dibināta pirmā skola. 1875. gadā pilsētā atvērta ješiva, kas 1941. gadā tika pārvietota uz Klīvlendu. Gan 19. gs. beigās, gan starpkaru periodā Telši strauji attīstījās. 1932. gadā izbūvētā dzelzceļa līnija kļuva par vienu no Žemaitijas galvaspilsētas izaugsmes faktoriem, vienlaikus ar rūpniecības attīstību pēc sabiedrības iniciatīvas. Pilsētas straujās attīstības starpkaru periodā mantojums ir modernisma arhitektūras ēku tīkls.
1936. gada 4. oktobrī Telšos svinīgi tika atklātas un iesvētītas trīs modernisma stila ēkas. Viena no tām — pilsētas centrā, pie Bažnyčios jeb Baznīcas laukuma, uzbūvēta Telšu bīskapijas kūrijas zāle — Žemaites drāmas teātris.
„Tajos atmodas laikos Telšu pilsētā, bez kinozāles Džiugas, nebija teātra lietām piemērota nama. Tātad 1920. gadā es, kā aktieris, kopš 1907. gada, reāli izjutu tā trūkumu. Tādēļ pēc manas iniciatīvas tika nodibināta biedrība „Žemaičių Teatro Telšių miesto Rūmų statymo komitetas” (Telšu pilsētas Žemaišu teātra ēkas būvniecības komiteja),” — rakstīja kultūras darbinieks, bijušais Telšu pilsētas birģermeistars un teātra aktieris Fēlikss Milevičs (Feliksas Milevičius). Atmiņu stāstos telšenieks stāstīja, ka ASV un Lietuvā tika uzsākta līdzekļu vākšana teātra būvniecībai, tomēr komitejas priekšsēdētāja Jona Mikuļska (Jonas Mikulskis) kūtruma dēļ ideja netika realizēta: „Tā laime būvēt Teātra namu tika Telšu bīskapijas kūrijai.”
Bīskaps Justins Staugaitis (Justinas Staugaitis), kurš jau dažus gadus dzīvoja Vladimira Dubeņecka projektētajā namā, finansiāli atbalstīja teātra ideju — straujai būvniecībai, kuras dēļ pat izcēlās konflikti ar vietējās varas pārstāvjiem, tika pieškirti 5000 litu. Tāpat kā tagadējo Žemaites ģimnāziju, arī teātra zāli projektējis tas pats Prāgā studējušais arhitekts Stepons Stuļģinskis (Steponas Stulginskis).
Moderna konstruktīvisma stila ēka, kā bija ierasts starpkaru periodā, pildīja pat vairākas pilsētai nepieciešamās funkcijas. Pirmajā stāvā darbojās teātra kase, garderobe un bufete. Caur atsevišķu ieeju no prezidenta A. Smetonos ielas bija iespējams nokļūt šeit izvietotajos veikalos. Otrajā un trešajā stāvā tika ierīkota zāle izrādēm un citiem pasākumiem ar 260 vietām Telšu iedzīvotājiem un pilsētas viesiem. Turklāt ēkā darbojās Apriņķa priekšnieka administrācija.
Kuršu zemēs izveidotā Telšu pilsēta minēta kopš 1450. gada. 1791. gadā pilsētai piešķirtas Magdeburgas tiesības. Tajā pašā gadā bernardīnu mūki uz pakalna uzbūvēja mūra baznīcu, kas 1926. gadā, pēc Telšu bīskapijas nodibināšanas, kļuva par katedrāli. 1793. gadā dibināta pirmā skola. 1875. gadā pilsētā atvērta ješiva, kas 1941. gadā tika pārvietota uz Klīvlendu. Gan 19. gs. beigās, gan starpkaru periodā Telši strauji attīstījās. 1932. gadā izbūvētā dzelzceļa līnija kļuva par vienu no Žemaitijas galvaspilsētas izaugsmes faktoriem, vienlaikus ar rūpniecības attīstību pēc sabiedrības iniciatīvas. Pilsētas straujās attīstības starpkaru periodā mantojums ir modernisma arhitektūras ēku tīkls.
1936. gada 4. oktobrī Telšos svinīgi tika atklātas un iesvētītas trīs modernisma stila ēkas. Viena no tām — pilsētas centrā, pie Bažnyčios jeb Baznīcas laukuma, uzbūvēta Telšu bīskapijas kūrijas zāle — Žemaites drāmas teātris.
„Tajos atmodas laikos Telšu pilsētā, bez kinozāles Džiugas, nebija teātra lietām piemērota nama. Tātad 1920. gadā es, kā aktieris, kopš 1907. gada, reāli izjutu tā trūkumu. Tādēļ pēc manas iniciatīvas tika nodibināta biedrība „Žemaičių Teatro Telšių miesto Rūmų statymo komitetas” (Telšu pilsētas Žemaišu teātra ēkas būvniecības komiteja),” — rakstīja kultūras darbinieks, bijušais Telšu pilsētas birģermeistars un teātra aktieris Fēlikss Milevičs (Feliksas Milevičius). Atmiņu stāstos telšenieks stāstīja, ka ASV un Lietuvā tika uzsākta līdzekļu vākšana teātra būvniecībai, tomēr komitejas priekšsēdētāja Jona Mikuļska (Jonas Mikulskis) kūtruma dēļ ideja netika realizēta: „Tā laime būvēt Teātra namu tika Telšu bīskapijas kūrijai.”
Bīskaps Justins Staugaitis (Justinas Staugaitis), kurš jau dažus gadus dzīvoja Vladimira Dubeņecka projektētajā namā, finansiāli atbalstīja teātra ideju — straujai būvniecībai, kuras dēļ pat izcēlās konflikti ar vietējās varas pārstāvjiem, tika pieškirti 5000 litu. Tāpat kā tagadējo Žemaites ģimnāziju, arī teātra zāli projektējis tas pats Prāgā studējušais arhitekts Stepons Stuļģinskis (Steponas Stulginskis).
Moderna konstruktīvisma stila ēka, kā bija ierasts starpkaru periodā, pildīja pat vairākas pilsētai nepieciešamās funkcijas. Pirmajā stāvā darbojās teātra kase, garderobe un bufete. Caur atsevišķu ieeju no prezidenta A. Smetonos ielas bija iespējams nokļūt šeit izvietotajos veikalos. Otrajā un trešajā stāvā tika ierīkota zāle izrādēm un citiem pasākumiem ar 260 vietām Telšu iedzīvotājiem un pilsētas viesiem. Turklāt ēkā darbojās Apriņķa priekšnieka administrācija.
