ATGRIEZTIES

Tirdzniecības, rūpniecības un amatu kamera

10°C
K. Donelaičio ielā 8, Kauņa
Klausīties
Maršruti

Diez vai kāds spēj iedomāties K. Donelaičio ielu — vienu no pilsētas centra dzīvīgākajām artērijām — bez šīs ēkas. Tie ir kā vārti, kas pavada tos, kas dodas uz staciju vai Zaļo kalnu. Bet vai zinājāt, ka šai ēkai bija jābūt pie Kara muzeja? Kad tika nolemts, ka tai vietā ir jākoncentrē valstiskuma simboli un pēc zemesgabala iegādes ielas otrajā galā, jau izstrādāto projektu Vītautam Landsberģim-Žemkalnim nācās mazliet pārveidot. Starp citu, ēkas konkursā piedalījās pat 28 piedāvājumi, un V. Landsberģa-Žemkalņa ideja ieņēma otro vietu.

Lai gan 20. gs. 30. gadu beigās arhitekta risinājumi jau bija visai moderni un drosmīgi (sk. Pētījumu laboratoriju), 1938. gadā celtajā Tirdzniecības, rūpniecības un amatu kamerā jūtama klasika. Racionālai būvei šo sajūtu piešķir puskolonnas un arkas — iespējams, ka ar šo risinājumu ēka pielāgota Kara muzeja arkādei un Lietuvas bankai.

Ēkas iekštelpu dekoram izmantoti tautiskie motīvi — interjeru, kas līdz mūsdienām nav pilnībā saglabājies, veidojis arhitekts pats. Tiesa gan, viņš sadarbojās ar izciliem starpkaru perioda māksliniekiem — bareljefus radījušo Broņu Pundzju, vitrāžistu Stasi Ušinsku un gleznotāju Petru Kalpoku, kas veidojis freskas.

1938. gada 16. jūnijā laikrakstā Lietuvos aidas rakstīts, ka „jau ir pietiekami skaidrs, ka šīs jaunās būs vienas no skaistākajām Kauņas ēkām”. Turpat publicēts, ka ēkā darbosies arī birža, preču muzejs, strādās preses izdevēji u. c.

1940. gadā ēka tika nacionalizēta, nodota Kultūras muzeja pārziņā. Kara laikā šeit atradās ģenerālkomisariāts. Tolaik tika aizkrāsotas P. Kalpoka freskas, tiesa gan, pašlaik viena no vestibilā esošajām freskām ir atsegta. Ēkas vērtībai un varenumam pilnībā nepanīkt palīdzēja fakts, ka pēc kara šeit tika iekārtota bibliotēka, kuras darbinieki bija ļoti vērīgi attiecībā uz vidi. Šeit arī pašlaik atrodas Kauņas apriņķa publiskās bibliotēkas Seno un reto iespieddarbu nodaļa, kuras darbinieki — Kauņas pārzinātāji un cienītāji — arvien rīko tematiskās izstādes par Kauņas vēsturi.

2015. gadā ar Eiropas Komisijas lēmumu Eiropas mantojuma zīmes sarakstā iekļauti 44 Kauņas starpkaru perioda modernisma arhitektūras objekti, to vidū arī šī ēka.

Tirdzniecības, rūpniecības un amatu kamera

K. Donelaičio ielā 8, Kauņa

Diez vai kāds spēj iedomāties K. Donelaičio ielu — vienu no pilsētas centra dzīvīgākajām artērijām — bez šīs ēkas. Tie ir kā vārti, kas pavada tos, kas dodas uz staciju vai Zaļo kalnu. Bet vai zinājāt, ka šai ēkai bija jābūt pie Kara muzeja? Kad tika nolemts, ka tai vietā ir jākoncentrē valstiskuma simboli un pēc zemesgabala iegādes ielas otrajā galā, jau izstrādāto projektu Vītautam Landsberģim-Žemkalnim nācās mazliet pārveidot. Starp citu, ēkas konkursā piedalījās pat 28 piedāvājumi, un V. Landsberģa-Žemkalņa ideja ieņēma otro vietu.

Lai gan 20. gs. 30. gadu beigās arhitekta risinājumi jau bija visai moderni un drosmīgi (sk. Pētījumu laboratoriju), 1938. gadā celtajā Tirdzniecības, rūpniecības un amatu kamerā jūtama klasika. Racionālai būvei šo sajūtu piešķir puskolonnas un arkas — iespējams, ka ar šo risinājumu ēka pielāgota Kara muzeja arkādei un Lietuvas bankai.

Ēkas iekštelpu dekoram izmantoti tautiskie motīvi — interjeru, kas līdz mūsdienām nav pilnībā saglabājies, veidojis arhitekts pats. Tiesa gan, viņš sadarbojās ar izciliem starpkaru perioda māksliniekiem — bareljefus radījušo Broņu Pundzju, vitrāžistu Stasi Ušinsku un gleznotāju Petru Kalpoku, kas veidojis freskas.

1938. gada 16. jūnijā laikrakstā Lietuvos aidas rakstīts, ka „jau ir pietiekami skaidrs, ka šīs jaunās būs vienas no skaistākajām Kauņas ēkām”. Turpat publicēts, ka ēkā darbosies arī birža, preču muzejs, strādās preses izdevēji u. c.

1940. gadā ēka tika nacionalizēta, nodota Kultūras muzeja pārziņā. Kara laikā šeit atradās ģenerālkomisariāts. Tolaik tika aizkrāsotas P. Kalpoka freskas, tiesa gan, pašlaik viena no vestibilā esošajām freskām ir atsegta. Ēkas vērtībai un varenumam pilnībā nepanīkt palīdzēja fakts, ka pēc kara šeit tika iekārtota bibliotēka, kuras darbinieki bija ļoti vērīgi attiecībā uz vidi. Šeit arī pašlaik atrodas Kauņas apriņķa publiskās bibliotēkas Seno un reto iespieddarbu nodaļa, kuras darbinieki — Kauņas pārzinātāji un cienītāji — arvien rīko tematiskās izstādes par Kauņas vēsturi.

2015. gadā ar Eiropas Komisijas lēmumu Eiropas mantojuma zīmes sarakstā iekļauti 44 Kauņas starpkaru perioda modernisma arhitektūras objekti, to vidū arī šī ēka.

Jūsu komentārs

Nosūtīt
Komentārs veiksmīgi nosūtīts!