ATGRIEZTIES

Vītauta Dižā Kara muzejs un M. K. Čurļoņa Nacionālais mākslas muzejs

10°C
K. Donelaičio ielā 64, Kauņa
Klausīties
Maršruti

Divu ļoti bagātīgu muzeju komplekss, kam Lietuvā nav analogu, ir viena no spilgtākajām starpkaru perioda izpausmēm gan apjoma, gan vēriena ziņā.

Vītauta Dižā Kara muzeja pirmsākumi meklējami 1919. gadā. 1921. gada 22. janvārī parakstītajā pavēlē tika teikts, ka „Topošajam Kara muzejam ir cēls un godpilns mērķis — uzcelt mūžīgu pieminekli, lai nākamās paaudzēs redzētu, kā Lietuva, cauri gadsimtiem ienaidnieku gūstā, atbrīvojās no verdzības jūga un ar ieroci rokās, caur sāpēm un cīņām, ieguva neatkarību”. Pirmā ekspozīcija izveidota tagadējā Vienības laukuma teritorijā, kas atradās cariskās Krievijas armijas 3. Donas kājnieku pulka manēžā. Tiesa gan, pēc pāris gadiem muzejs avārijas stāvokļa dēļ tika slēgts, tad sākās diskusijas par to, kurai ēkai būtu jāveic šī funkcija un kur tai vajadzētu atrasties.

Savukārt M. K. Čurļoņa Nacionālā mākslas muzeja vēsture sākas ar 1921. gada 14. decembri. Pirmā Čurļoņa galerija izveidota Pūču kalnā (Pelėdų kalnas), to var apmeklēt arī šodien.

Jaunā muzeja stūrakmens iesvētīts 1930. gadā, pieminot Vītautā Dižā nāves 500. gadadienu, — ēkas pamatiem atvesta zeme no Ģedimina kalna un vietām, kur notika cīņas par neatkarību. Starpkaru perioda presē par Tautas kultūras namu sauktā projekta gaita bija gan valsts, gan katra lietuvieša privāta lieta. Pat divreiz tika izsludināti arhitektūras konkursi, un būvniecība, ko finansēja gan vietējie, gan ārzemju lietuvieši, ilga veselus sešus gadus. Ēka atklāta 1936. gada 16. februārī.

Ar Kārļa Reisona palīdzību ēku projektējis Vladimirs Dubeņeckis (Vladimiras Dubeneckis). Ēkas dienvidu puse ir simbolisks piemineklis Vītautam Dižajam, starp nozīmīgiem akcentiem — kariljona tornis, arkāde ar lielgabalu ekspozīciju, no Astravas muižas uz Biržiem atceļojušās lauvas, kas grezno fotoalbumus tūkstošiem Kauņas iedzīvotāju. Ziemeļu — „Čurļoņa” — pusi acīmredzami ir iedvesmojusi šā simbolista daiļrade, galvenajā fasādē ar neapbruņotu aci ir saskatāms mākslinieka iecienītais kroņa motīvs.

2015. gadā ar Eiropas Komisijas lēmumu Eiropas mantojuma zīmes sarakstā iekļauti 44 Kauņas starpkaru perioda modernisma arhitektūras objekti, to vidū arī šis muzeju komplekss.

Vītauta Dižā Kara muzejs un M. K. Čurļoņa Nacionālais mākslas muzejs

K. Donelaičio ielā 64, Kauņa

Divu ļoti bagātīgu muzeju komplekss, kam Lietuvā nav analogu, ir viena no spilgtākajām starpkaru perioda izpausmēm gan apjoma, gan vēriena ziņā.

Vītauta Dižā Kara muzeja pirmsākumi meklējami 1919. gadā. 1921. gada 22. janvārī parakstītajā pavēlē tika teikts, ka „Topošajam Kara muzejam ir cēls un godpilns mērķis — uzcelt mūžīgu pieminekli, lai nākamās paaudzēs redzētu, kā Lietuva, cauri gadsimtiem ienaidnieku gūstā, atbrīvojās no verdzības jūga un ar ieroci rokās, caur sāpēm un cīņām, ieguva neatkarību”. Pirmā ekspozīcija izveidota tagadējā Vienības laukuma teritorijā, kas atradās cariskās Krievijas armijas 3. Donas kājnieku pulka manēžā. Tiesa gan, pēc pāris gadiem muzejs avārijas stāvokļa dēļ tika slēgts, tad sākās diskusijas par to, kurai ēkai būtu jāveic šī funkcija un kur tai vajadzētu atrasties.

Savukārt M. K. Čurļoņa Nacionālā mākslas muzeja vēsture sākas ar 1921. gada 14. decembri. Pirmā Čurļoņa galerija izveidota Pūču kalnā (Pelėdų kalnas), to var apmeklēt arī šodien.

Jaunā muzeja stūrakmens iesvētīts 1930. gadā, pieminot Vītautā Dižā nāves 500. gadadienu, — ēkas pamatiem atvesta zeme no Ģedimina kalna un vietām, kur notika cīņas par neatkarību. Starpkaru perioda presē par Tautas kultūras namu sauktā projekta gaita bija gan valsts, gan katra lietuvieša privāta lieta. Pat divreiz tika izsludināti arhitektūras konkursi, un būvniecība, ko finansēja gan vietējie, gan ārzemju lietuvieši, ilga veselus sešus gadus. Ēka atklāta 1936. gada 16. februārī.

Ar Kārļa Reisona palīdzību ēku projektējis Vladimirs Dubeņeckis (Vladimiras Dubeneckis). Ēkas dienvidu puse ir simbolisks piemineklis Vītautam Dižajam, starp nozīmīgiem akcentiem — kariljona tornis, arkāde ar lielgabalu ekspozīciju, no Astravas muižas uz Biržiem atceļojušās lauvas, kas grezno fotoalbumus tūkstošiem Kauņas iedzīvotāju. Ziemeļu — „Čurļoņa” — pusi acīmredzami ir iedvesmojusi šā simbolista daiļrade, galvenajā fasādē ar neapbruņotu aci ir saskatāms mākslinieka iecienītais kroņa motīvs.

2015. gadā ar Eiropas Komisijas lēmumu Eiropas mantojuma zīmes sarakstā iekļauti 44 Kauņas starpkaru perioda modernisma arhitektūras objekti, to vidū arī šis muzeju komplekss.

Jūsu komentārs

Nosūtīt
Komentārs veiksmīgi nosūtīts!