ATGRIEZTIES

Villa „Maurė”

6°C
Laisvės a. 21, Druskininki
Klausīties
Maršruti

Druskininki vēstures avotos pirmo reizi minēti 1596. gadā — rakstīts, ka Druskininku ciems atdots Pervalkas muižas pārvaldniekam Voropajam. Jau tajos laikos ciema iedzīvotāji ievērojuši Nemunas apkārtnē esošo, ar sāli bagāto avotu dziedinošās spējas, un tā ārstējuši savu kāju brūces. Ir zināma pat tautas dziednieku Sūrušu (Sūrmiešu, Suraušu) dinastija. Arī vārda druskininkas nozīme ir ‘cilvēks, kas nodarbojas ar sāls ieguvi un pārdošanu’.

1794. gadā ar Polijas karaļa Staņislava Augusta Poņatovska (Stanislaw August Poniatowski) dekrētu Druskininki tika pasludināti par dziedniecisku vietu. 1837. gadā atļauju attīstīt kūrortu, kas bija kļuvis slavens ar dūņu un minerālvannām, deva cars Nikolajs I. Kūrorts, kas Pirmā pasaules kara laikā daudz cietis, faktiski tika atjaunots 1930. gadā. Starpkaru periodā, kad Druskininki piederēja Polijai, strauji auga to cilvēku skaits, kuri šeit ārstējās, tika celtas daudzas jaunas savdabīgas rekreācijas arhitektūras ēkas.

Starpkaru periodā, kad Druskininki piederēja Polijai, strauji auga to cilvēku skaits, kuri šeit ārstējās, līdz ar to arī atpūtas villu kļuva vairāk. Druskininkiem raksturīga savdabīga, pārsvarā koka, rekreācijas arhitektūra. Straujāka villu būvniecība sākās vēl līdz Pirmajam pasaules karam, bet aktīvākā — līdz Otrajam pasaules karam.

Nav zināms, kas ir šīs kūrortam raksturīgās ēkas Druskininku vēsturiskajā daļā projekta autors. Domājams, ka šī eklektiskā pilsētas rota, kas ar galveno fasādi pagriezusies uz Brīvības laukumu (Laisvės aikštė), tapusi 19. gs. beigās vai 20. gs. sākumā, tolaik divstāvu ēkā iekārtoti dzīvokļi.

Nelielā zemesgabalā uzceltajai villai ir kvadrātveida plāns, kāpnes uz otro stāvu ierīkotas centrā. Villas galveno fasādi grezno divstāvu galerija, savukārt fotoaparāta objektīvu visvairāk vilina ažūrveida kokgriezumi. Interesanti, ka arhitektūras vēsturnieki, varbūt pa jokam, varbūt nopietni, šajā villā saskata 16. gs. Krievijas valdnieka Ivana Bargā laiku torņmāju — divstāvu muižas ēku, kurās dzīvojušas sievietes, — iezīmes.

Padomju okupācijas laikā villa tika nolaista kritiskā stāvoklī. 1985. gadā tā rekonstruēta, bijušie dzīvokļi pielāgoti atpūtas pakalpojumu sniegšanai. 2004. gadā veikts remonts. Šobrīd šeit atrodas vienpadsmit apartamentu viesnīca Dalija. Interjerā saglabātas autentiskas grebtas kāpņu margas.

Villa „Maurė”

Laisvės a. 21, Druskininki

Druskininki vēstures avotos pirmo reizi minēti 1596. gadā — rakstīts, ka Druskininku ciems atdots Pervalkas muižas pārvaldniekam Voropajam. Jau tajos laikos ciema iedzīvotāji ievērojuši Nemunas apkārtnē esošo, ar sāli bagāto avotu dziedinošās spējas, un tā ārstējuši savu kāju brūces. Ir zināma pat tautas dziednieku Sūrušu (Sūrmiešu, Suraušu) dinastija. Arī vārda druskininkas nozīme ir ‘cilvēks, kas nodarbojas ar sāls ieguvi un pārdošanu’.

1794. gadā ar Polijas karaļa Staņislava Augusta Poņatovska (Stanislaw August Poniatowski) dekrētu Druskininki tika pasludināti par dziedniecisku vietu. 1837. gadā atļauju attīstīt kūrortu, kas bija kļuvis slavens ar dūņu un minerālvannām, deva cars Nikolajs I. Kūrorts, kas Pirmā pasaules kara laikā daudz cietis, faktiski tika atjaunots 1930. gadā. Starpkaru periodā, kad Druskininki piederēja Polijai, strauji auga to cilvēku skaits, kuri šeit ārstējās, tika celtas daudzas jaunas savdabīgas rekreācijas arhitektūras ēkas.

Starpkaru periodā, kad Druskininki piederēja Polijai, strauji auga to cilvēku skaits, kuri šeit ārstējās, līdz ar to arī atpūtas villu kļuva vairāk. Druskininkiem raksturīga savdabīga, pārsvarā koka, rekreācijas arhitektūra. Straujāka villu būvniecība sākās vēl līdz Pirmajam pasaules karam, bet aktīvākā — līdz Otrajam pasaules karam.

Nav zināms, kas ir šīs kūrortam raksturīgās ēkas Druskininku vēsturiskajā daļā projekta autors. Domājams, ka šī eklektiskā pilsētas rota, kas ar galveno fasādi pagriezusies uz Brīvības laukumu (Laisvės aikštė), tapusi 19. gs. beigās vai 20. gs. sākumā, tolaik divstāvu ēkā iekārtoti dzīvokļi.

Nelielā zemesgabalā uzceltajai villai ir kvadrātveida plāns, kāpnes uz otro stāvu ierīkotas centrā. Villas galveno fasādi grezno divstāvu galerija, savukārt fotoaparāta objektīvu visvairāk vilina ažūrveida kokgriezumi. Interesanti, ka arhitektūras vēsturnieki, varbūt pa jokam, varbūt nopietni, šajā villā saskata 16. gs. Krievijas valdnieka Ivana Bargā laiku torņmāju — divstāvu muižas ēku, kurās dzīvojušas sievietes, — iezīmes.

Padomju okupācijas laikā villa tika nolaista kritiskā stāvoklī. 1985. gadā tā rekonstruēta, bijušie dzīvokļi pielāgoti atpūtas pakalpojumu sniegšanai. 2004. gadā veikts remonts. Šobrīd šeit atrodas vienpadsmit apartamentu viesnīca Dalija. Interjerā saglabātas autentiskas grebtas kāpņu margas.

Jūsu komentārs

Nosūtīt
Komentārs veiksmīgi nosūtīts!