ATGRIEZTIES

Villa „Vaidilute”

(pašlaik Trimdas un pretošanās kustības muzejs)

11°C
J. Basanavičiaus ielā 21, Palanga
Klausīties
Maršruti

Palanga ir viena no senākajām Lietuvas apdzīvotajām vietām, avotos minēta jau 1161. gadā. 15.–17 gs. tā bijusi Lietuvas nozīmīgākā osta. No 1819. gada līdz Pirmajam pasaules karam Palanga un daudzas apkārtnes apdzīvotās vietas piederējušas Kurzemes guberņai, un līdz 1921. gadam — Latvijai. Ostas pilsētas pārvēršanās par kūrortu straujāka kļuva 1824. gadā, kad par Palangas īpašnieku kļuva cara armijas pulkvedis, grāfs Mīkols Tiškevičs (Mykolas Tiškevičius). Vytauto, S. Dariaus ir S. Girėno un J. Basanavičiaus ielas kļuva par jaunās pilsētas centru, un pēdējā iela — arī par galveno ielu. Jaunā kūrorta (šis tituls oficiāli piešķirts 1909. gadā) arhitektūra, visbiežāk koka, bija saskaņota ar gleznaino piejūras dabu, šī tendence turpinājās arī starpkaru periodā. Līdz mūsdienām saglabājušās kūrorta koka villas šodien pielāgotas dažādām vajadzībām. Lūk, stāsts par vienu no šādām ēkām.

„Galvenajā Palangas tūristu plūsmas vietā, J. Basanavičiaus ielā, starp bāriem, kuros pārsvarā skan krievu mūzika, lēni šūpojas dīvaina māja. Tas ir Trimdas un pretošanās kustības muzejs, kas kūrorta centrā atgādina laiviņu, kura kļūdas dēļ nokļuvusi uz ātrgaitas kuteru ceļa,” — 2015. gadā no kūrorta rakstījis žurnālists Dovīds Pancerovs (Dovydas Pancerovas). Viņa pieminētā laiviņa ir ļoti maza, pat par „liliputu” saukta, koka villa Vaidilute.

Vaidilute tika uzbūvēta uz daudz lielākas 19. gs. villas Dievaitis, kas nav saglabājusies, zemesgabala. Zināms, ka zemesgabalu no grāfiem Tiškevičiem pēc Pirmā pasaules kara nopircis mācītājs Ļudviks Kasperavičs (Liudvikas Kasperavičius), kurš to novēlējis savai māsai Broņislavai Zabuļonienei (Bronislava Zabulionienė). Precīzs villas uzbūvēšanas datums nav zināms, tomēr tiek minēts, ka tas bijis aptuveni 1936. gadā, jo 1937. gadā tā jau bijusi pilsētas plānā.

Neliela, taisnstūra plāna villa dekorēta ar šim laikmetam raksturīgiem ažūrveida kokgriezumiem — uzmanību piesaista balkons un priekšnams. Starp citu, šāda tipa būvēm Lietuvā neraksturīgām ēkas priekšnama arkām ir pat austrumnieciskas pazīmes. Koka villa ir kvalitatīvi restaurēta, vienīgā neatbilstība — mainot logus, nav saglabāta starpkaru periodam raksturīgā to sadalīšana.

Mazo Vaidiluti nacionalizēja padomju vara. Trimdas un pretošanās muzejs villā izveidots 1993. gadā, tajā liela uzmanība veltīta pretošanās kustības līderim, ģenerālim Jonam Žemaitim (Jonas Žemaitis), dzimušam un dzīvojušam Palangā, tās Goda pilsonim. 2014. gadā ēkai piešķirts vietējās nozīmes nekustamās kultūras vērtības statuss.

Villa „Vaidilute”

(pašlaik Trimdas un pretošanās kustības muzejs)

J. Basanavičiaus ielā 21, Palanga

Palanga ir viena no senākajām Lietuvas apdzīvotajām vietām, avotos minēta jau 1161. gadā. 15.–17 gs. tā bijusi Lietuvas nozīmīgākā osta. No 1819. gada līdz Pirmajam pasaules karam Palanga un daudzas apkārtnes apdzīvotās vietas piederējušas Kurzemes guberņai, un līdz 1921. gadam — Latvijai. Ostas pilsētas pārvēršanās par kūrortu straujāka kļuva 1824. gadā, kad par Palangas īpašnieku kļuva cara armijas pulkvedis, grāfs Mīkols Tiškevičs (Mykolas Tiškevičius). Vytauto, S. Dariaus ir S. Girėno un J. Basanavičiaus ielas kļuva par jaunās pilsētas centru, un pēdējā iela — arī par galveno ielu. Jaunā kūrorta (šis tituls oficiāli piešķirts 1909. gadā) arhitektūra, visbiežāk koka, bija saskaņota ar gleznaino piejūras dabu, šī tendence turpinājās arī starpkaru periodā. Līdz mūsdienām saglabājušās kūrorta koka villas šodien pielāgotas dažādām vajadzībām. Lūk, stāsts par vienu no šādām ēkām.

„Galvenajā Palangas tūristu plūsmas vietā, J. Basanavičiaus ielā, starp bāriem, kuros pārsvarā skan krievu mūzika, lēni šūpojas dīvaina māja. Tas ir Trimdas un pretošanās kustības muzejs, kas kūrorta centrā atgādina laiviņu, kura kļūdas dēļ nokļuvusi uz ātrgaitas kuteru ceļa,” — 2015. gadā no kūrorta rakstījis žurnālists Dovīds Pancerovs (Dovydas Pancerovas). Viņa pieminētā laiviņa ir ļoti maza, pat par „liliputu” saukta, koka villa Vaidilute.

Vaidilute tika uzbūvēta uz daudz lielākas 19. gs. villas Dievaitis, kas nav saglabājusies, zemesgabala. Zināms, ka zemesgabalu no grāfiem Tiškevičiem pēc Pirmā pasaules kara nopircis mācītājs Ļudviks Kasperavičs (Liudvikas Kasperavičius), kurš to novēlējis savai māsai Broņislavai Zabuļonienei (Bronislava Zabulionienė). Precīzs villas uzbūvēšanas datums nav zināms, tomēr tiek minēts, ka tas bijis aptuveni 1936. gadā, jo 1937. gadā tā jau bijusi pilsētas plānā.

Neliela, taisnstūra plāna villa dekorēta ar šim laikmetam raksturīgiem ažūrveida kokgriezumiem — uzmanību piesaista balkons un priekšnams. Starp citu, šāda tipa būvēm Lietuvā neraksturīgām ēkas priekšnama arkām ir pat austrumnieciskas pazīmes. Koka villa ir kvalitatīvi restaurēta, vienīgā neatbilstība — mainot logus, nav saglabāta starpkaru periodam raksturīgā to sadalīšana.

Mazo Vaidiluti nacionalizēja padomju vara. Trimdas un pretošanās muzejs villā izveidots 1993. gadā, tajā liela uzmanība veltīta pretošanās kustības līderim, ģenerālim Jonam Žemaitim (Jonas Žemaitis), dzimušam un dzīvojušam Palangā, tās Goda pilsonim. 2014. gadā ēkai piešķirts vietējās nozīmes nekustamās kultūras vērtības statuss.

Jūsu komentārs

Nosūtīt
Komentārs veiksmīgi nosūtīts!