ATGRIEZTIES

Zaļā kalna funikulieris

10°C
Aušros ielā 6, Kauņa
Klausīties
Maršruti

Kauņa ir vienīgā pilsēta Lietuvā, kurā darbojas šis vēsturiskais transportlīdzeklis. Kā pirmo un vienu no senākajiem Eiropā, Zaļā kalna funikulieri, tā arī mazliet jaunāko, Aleksota funikulieri, izmanto gan kā satiksmes līdzekli, gan kā izklaidi. Viesojoties Kauņā, izmēģiniet šo pilsētas akcentu.

Kauņai strauji attīstoties, 1927. gadā tika pieņemts lēmums ierīkot funikulierus un tādējādi vienkāršot satiksmi ar pilsētas daļām, kas atrodas tālāk no centra, tā bija svarīga — vienlaikus arī ļoti savdabīga — modernizācijas zīme. Funikuliera parādīšanās paātrināja mazliet aprimušo būvniecību Zaļajā kalnā. Tieši šajā vietā pacēlājs ierīkots, jo pa kāpnēm, kas te reiz bija, kalnā kāpa vismazāk cilvēku — tika izdarīts secinājums, ka šeit to izdarīt ir vissarežģītāk.

Zaļā kalna funikulieris sāka darboties 1931. gadā, tā vagoniņos satilpst 36 pasažieri. Ar ātrumu 2 m/s vagoniņš kalnā no V. Putvinskio ielas uzceļ mazliet vairāk nekā pusotrā minūtē. Starp citu, tika plānots, ka funikulieris darbosies tikai no rīta un vakarā, kad cilvēki steidzas uz darbu un atpakaļ, — un tikai viens no tā vagoniņiem bija paredzēts pasažieriem; otrais, piekrauts ar akmeņiem, darbojās kā slogs. Tomēr funikulieris ieguva pārsteidzošu popularitāti. Šis 1931. gada novembrī izdotajā Lietuvos aidas numurā atrastais citāts to lieliski ilustrē: „Pat laikā, kad funikulieris sabojājies, daudz cilvēku, aizmirsuši vai nezinādami, nāk pie funikuliera, un pēc tam pa funikuliera ceļu rāpjas kalnā vai laižas lejup.”

Pagaidu galvaspilsētas ziedu laikos varēja pacelties kalnā arī vēlu vakarā. Apakšējā stacijā izveidots aizvējš, vēlāk uzcelta nojume, kas līdz šim nav mainījusies. Tika plānots ierīkot vēl vairāk pacēlāju, piemēram, Vītauta kalnā, lai vairāk cilvēku ērti varētu sasniegt S. Darjus un S. Girēna stadionu. Tomēr 1935. gadā tika ierīkots tikai pacēlājs uz Aleksotu.

2015. gadā ar Eiropas Komisijas lēmumu Eiropas mantojuma zīmes sarakstā iekļauti 44 Kauņas starpkaru perioda modernisma arhitektūras objekti, to vidū arī šis satiksmes līdzeklis, kam Lietuvā nav analogu.

Dodoties uz funikulieri pa V. Putvinskio ielu, nesteidzieties un izbaudiet. Starpkaru periodā šeit, modernisma arhitektūras ēkās, pulcējās daudzu valstu diplomātiskās pārstāvniecības. Mūsdienās šajā ielā, kurā darbojas ne viens vien muzejs, Kauņas mākslinieku nams un Vītauta Dižā Universitāte, ir daudz ielu mākslas.

Zaļā kalna funikulieris

Aušros ielā 6, Kauņa

Kauņa ir vienīgā pilsēta Lietuvā, kurā darbojas šis vēsturiskais transportlīdzeklis. Kā pirmo un vienu no senākajiem Eiropā, Zaļā kalna funikulieri, tā arī mazliet jaunāko, Aleksota funikulieri, izmanto gan kā satiksmes līdzekli, gan kā izklaidi. Viesojoties Kauņā, izmēģiniet šo pilsētas akcentu.

Kauņai strauji attīstoties, 1927. gadā tika pieņemts lēmums ierīkot funikulierus un tādējādi vienkāršot satiksmi ar pilsētas daļām, kas atrodas tālāk no centra, tā bija svarīga — vienlaikus arī ļoti savdabīga — modernizācijas zīme. Funikuliera parādīšanās paātrināja mazliet aprimušo būvniecību Zaļajā kalnā. Tieši šajā vietā pacēlājs ierīkots, jo pa kāpnēm, kas te reiz bija, kalnā kāpa vismazāk cilvēku — tika izdarīts secinājums, ka šeit to izdarīt ir vissarežģītāk.

Zaļā kalna funikulieris sāka darboties 1931. gadā, tā vagoniņos satilpst 36 pasažieri. Ar ātrumu 2 m/s vagoniņš kalnā no V. Putvinskio ielas uzceļ mazliet vairāk nekā pusotrā minūtē. Starp citu, tika plānots, ka funikulieris darbosies tikai no rīta un vakarā, kad cilvēki steidzas uz darbu un atpakaļ, — un tikai viens no tā vagoniņiem bija paredzēts pasažieriem; otrais, piekrauts ar akmeņiem, darbojās kā slogs. Tomēr funikulieris ieguva pārsteidzošu popularitāti. Šis 1931. gada novembrī izdotajā Lietuvos aidas numurā atrastais citāts to lieliski ilustrē: „Pat laikā, kad funikulieris sabojājies, daudz cilvēku, aizmirsuši vai nezinādami, nāk pie funikuliera, un pēc tam pa funikuliera ceļu rāpjas kalnā vai laižas lejup.”

Pagaidu galvaspilsētas ziedu laikos varēja pacelties kalnā arī vēlu vakarā. Apakšējā stacijā izveidots aizvējš, vēlāk uzcelta nojume, kas līdz šim nav mainījusies. Tika plānots ierīkot vēl vairāk pacēlāju, piemēram, Vītauta kalnā, lai vairāk cilvēku ērti varētu sasniegt S. Darjus un S. Girēna stadionu. Tomēr 1935. gadā tika ierīkots tikai pacēlājs uz Aleksotu.

2015. gadā ar Eiropas Komisijas lēmumu Eiropas mantojuma zīmes sarakstā iekļauti 44 Kauņas starpkaru perioda modernisma arhitektūras objekti, to vidū arī šis satiksmes līdzeklis, kam Lietuvā nav analogu.

Dodoties uz funikulieri pa V. Putvinskio ielu, nesteidzieties un izbaudiet. Starpkaru periodā šeit, modernisma arhitektūras ēkās, pulcējās daudzu valstu diplomātiskās pārstāvniecības. Mūsdienās šajā ielā, kurā darbojas ne viens vien muzejs, Kauņas mākslinieku nams un Vītauta Dižā Universitāte, ir daudz ielu mākslas.

Jūsu komentārs

Nosūtīt
Komentārs veiksmīgi nosūtīts!